Ceturtdien notikušajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvuši līdz šim opozīcijā bijušies leiboristi, kas apakšnamā izcīnījuši absolūto vairākumu, liecina balsu skaitīšanas rezultāti.
Saskaņā ar oficiālajiem balsu skaitīšanas rezultātiem leiboristi ir ieguvuši vismaz 410 no 650 deputātu vietām.
Tikmēr konservatīvie saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas gandrīz visos vēlēšanu apgabalos, izdevies saglabāt vien 119 vietas, zaudējot gandrīz 250 mandātus.
Tā ir smagākā sakāve, kādu toriju cietuši visā partijas pastāvēšanas vēsturē.
Līdzšinējais Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks piektdien jau atzinis sakāvi un paziņojis, ka uzņemas par to atbildību. Viņš telefoniski arī apsveicis leiboristu līderi Kīru Stārmeru ar uzvaru.
Uzrunājot savus atbalstītājus Londonas centrā, nākamais Lielbritānijas premjerministrs Stārmers paziņojis, ka valsts esot "atguvusi savu nākotni" un ka "pārmaiņas sākas tagad".
Viņš uzsvēra, ka četrarpus gadus strādājis, lai mainītu Leiboristu partiju, kas tagad esot gatava "kalpot valstij, Lielbritānijas atjaunošanai, lai tā kalpotu darbaļaudīm".
Parlamentā iekļuvusi arī līdz šim nepārstāvētā Naidžela Farāža vadītā labējā partija "Reform UK" (Reformēsim Apvienoto Karalisti), kas izcīnījusi četras vietas.
Arī pats Farāžs pēc astotā mēģinājuma beidzot kļuvis par parlamenta deputātu.
Leiboristiem atjaunojot savas dominējošās pozīcijas arī Skotijā, Skotu Nacionālā partija (SNP), zaudējot gandrīz 38 mandātus, sev nodrošinājusi vien astoņas vietas.
Tikmēr, izspiežot SNP no trešās lielākās partijas pozīcijām, savu pārstāvniecību par 63 vietām uz toriju rēķina palielinājuši liberāldemokrāti, kas izcīnījuši 71 mandātu.
Savukārt īru nacionālistu partija "Sinn Fein" ieguvusi septiņas vietas, kamēr Ziemeļīrijas Demokrātiskajai Unionistu partijai nākas samierināties ar četrām vietām. Vēl pa vienam mandātam ieguvušas divas sīkākas unionistu partijas.
Pa četriem mandātiem izcīnījuši arī velsiešu nacionālisti "Plaid Cymru" un zaļie.
Vēl trīs vietas tikušas citām sīkpartijām, bet piecus mandātus ieguvuši neatkarīgie kandidāti.
Starp neatkarīgajiem, kas iekļuvuši parlamentā ir arī bijušais leiboristu līderis Džeremijs Korbins, kas savulaik pārstāvēja partijas galēji kreiso spārnu, taču tika padzīts antisemītisma skandāla rezultātā.
Lai gan, par spīti atsevišķām prognozēm, savu vietu izdevies saglabāt Sunakam, no deputāta krēsla nācies atvadīties bijušajai premjerministrei Lizai Trasai, kurai 2022.gadā valdības vadītāja amatā izdevās noturēties vien 49 dienas.
Savas vietas zaudējuši arī citi ietekmīgi toriju, tajā skaitā līdzšinējais aizsardzības ministrs Grānts Šapss un tieslietu ministrs Alekss Čoks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
