Zviedriem 20 gadus skaidroja Krieviju: Sapratu, ka viņi sevi uzskata par pārākas kultūras nesējiem

Klišejiskā teiciena "Krieviju ar prātu nesaprast" nekļūdību kaimiņvalsts iedzīvotāji, tostarp elite, apstiprina ar apbrīnojamu regularitāti. Šajā robežas pusē dzīvojot, turklāt pie paša žoga, esam ieinteresēti lielo kaimiņu tomēr izzināt kaut par nieku labāk. Ilggadējais Zviedrijas sabiedriskās televīzijas korespondents Maskavā Bērts Sundstroms pērn atgriezās Stokholmā un kopš tā laika bieži tiek aicināts savas valsts medijos skaidrot Krievijā tuvplānā pieredzētās pārmaiņas no savas perspektīvas. Nupat ar šādu pat mērķi Sundstroms viesojās arī Latvijā.

Kas Jūs interesēja Krievijā pirms 20 gadiem, kad turp devāties pirmoreiz?

Īsti nekas. Es darbam pieteicos, jau domājot, ka daru to novēloti, jo visai milzīgas pārmaiņas jau bija notikušas 90. gados. Pieļāvu, ka varbūt tāpat būs interesanti. Tomēr man nebija kāda īpaša interese par Krieviju, kā arī nerunāju krieviski. Es ilgus gadus biju nodzīvojis Latīņamerikā, mācot angļu valodu, un tieši Latīņamerikai pieder mana sirds. Bet tad četrus gadus biju korespondents Vašingtonā un šķita, ka ja jau esmu strādājis tur, tad būtu derīgi iepazīt arī Maskavas skatupunktu.

Kad jau tur ierados kā valsts televīzijas korespondents, sāku mācīties un iepazīt to, lai labāk izprastu, ko es pats stāstu. Tad arī mani sāka aizraut Krievijā notiekošais. Tagad varu teikt – es to izbaudīju.

Jūs tagad aicina stāstīt par 20 Krievijā pavadītajiem gadiem, par jūsu personīgi izjustajām pārmaiņām – kas klātienē bija atšķirīgi no vispārpieņemtā?

Es sāku strādāt 2001. gadā, tātad Vladimirs Putins jau gadu bija pie varas.