Lai ierobežotu imigrāciju, Zviedrija padarīs stingrākus kritējus, kas ļauj ārvalstu pilsoņiem pievienoties Zviedrijā dzīvojošiem radiniekiem, kā arī apsver paplašināt DNS testēšanu starp imigrantiem.
Varasiestādes apsver ieviest vairāk DNS testu, lai pārbaudītu radniecības saites gadījumos, kad personas identitāti nevar pierādīt citādi, īpaši gadījumos, kad iesaistīti bērni.
"Tiesības uz ģimenes dzīvi ir pamattiesības, bet pašreizējie noteikumi ir dāsnāki" nekā stingrākās Eiropas regulas, preses konferencē norādīja Zviedrijas migrācijas ministre Marija Malmere Stenergarda.
"Ģimenes locekļu loks, kam ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju, ir jāpārskata un jāsaāurina," žurnālistiem sacīja labējo Zviedrijas Demokrātus pārstāvis Ludvigs Asplings.
Zviedrija kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem ir uzņēmusi lielu skaitu imigrantu, galvenokārt no tādām konfliktu skartām valstīm kā bijusī Dienvidslāvija, Sīrija, Afganistāna, Somālija, Irāna un Irāka.
Valdība pašlaik pārskata likumus, kas regulē migrāciju, un rezultātus publicēs līdz 2025.gada 25.janvārim.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis līdz decembrim prezentēs savus plānus jaunās Eiropas reformās īstenošanai. Pretrunīgi vērtētā reforma paredz pastiprināt imigrācijas kontroli ES un paātrināt atraidīto patvēruma meklētāju izraidīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!