Britu profesors: Bez darījuma ar Krieviju karu Ukrainā pabeigt neizdosies  (53)

"Domāju, ka šobrīd ir nepieciešama ļoti koordinēta rīcība, lai krievus atspiestu atpakaļ un piedāvātu viņiem darījumu. Tam ir jābūt, šādu karu nav iespējams pārtraukt bez darījuma. Nav tāpat kā Otrajā pasaules karā, kad vienīgais risinājums bija ienaidnieka pilnīga sagraušana, nebūt nav tāpat, un tas ir ļoti svarīgi," norādīja Frosts.

Kā visreālistiskāko Ukrainas kara iznākumu profesors vērtē darījumu, kas ļaus Krievijai paturēt Ukrainas krieviski runājošās teritorijas. Kā biedējošāko iespēju viņš vērtē kara iesaldēšanas un ilgstošas turpināšanas iespēju, uz ko Krievija, viņaprāt, ir gatava.

Frosts piekrīt, ka šobrīd no šāda darījuma esam tālu, jo abas puses uzskata, ka var uzvarēt karā.

"Viņi domā, ka Rietumi nogurs, NATO nogurs un sāks šķelties, un krievi tikai turpinās izdarīt spiedienu," brīdina Frosts.

NATO nevēlēšanos par savu mērķi pasludināt Krievijas sakaušanu Frosts skaidro ar pragmatiskiem apsvērumiem, jo nevar skatīties tikai uz Krieviju un Ukrainu vien, ir jāraugās no globālā suverēno valstu prakses skatupunkta.

"NATO ir ārkārtīgi piesardzīga, lai nepaplašinātu šo karu, lai tajā neiesaistītu visu aliansi, ar visiem saviem tankiem un karavīriem, jo, tiklīdz tas notiktu, mums būtu ja ne gluži pasaules karš, tad ļoti liels karš, kas turklāt ļoti ātri varētu pārtapt par kodolkaru. Tas nebūtu neviena interesēs, ne Ukrainas, ne Krievijas, ne visas Eiropas," uzsver Frosts.

Viņš norāda, ka nevienam Rietumos nav šaubu, ka ļaundaris ir [Krievijas diktators Vladimirs] Putins, tomēr arī [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis ir jāattur no paziņojumiem, ka viņš tiecas pēc pilnīgas uzvaras.

"Tādu viņš nekad nesasniegs. Tad būtu jārīkojas kā Napoleonam, kuram tas turklāt neizdevās. Pilnīga uzvara nav reāla," pārliecināts ir "King’s College" profesors.

Līdzšinējo NATO pozīciju viņš vērtē kā ļoti atbildīgu - viņi ir pasludinājuši, ka agresors ir Krievija, ka tā ir jāatspiež atpakaļ, ka Ukrainai tiks palīdzēts, bet tālāk paustie izteikumi nesniedzas.

"Ja jums pieder māja un tajā ir ielauzies laupītājs, jums ir visas tiesības darīt visu nepieciešamo, lai dabūtu to ļaundari ārā, tomēr jums nav tiesību viņu nogalināt vai iznīcināt visu, kas viņam ir dārgs - tikai dabūt ļaundari ārā no savas mājas," skaidroja Frosts.

Par Baltijas valstu drošību profesors ir pilnīgi pārliecināts. "Ja Putins uzbruks NATO dalībvalstij, tad gan ar viņu būs cauri. Ziemeļatlantijas līgums visu dalībvalstu iesaistīšanos nosaka pavisam skaidri, un NATO nav šāda tāda valstu grupa, tajā ietilpst pasaules varenākā valsts - ASV. Ja Krievija būs tik dumja, ka nolems uzbrukt jūsu valstij, tad tās būs Krievijas beigas. Tas nenotiks, jo Putins nav dumjš," sacīja profesors.

Viņš norādīja, ka neviena NATO dalībvalsts nav paudusi vēlmi kādu savu dalībvalsti neaizstāvēt iebrukuma gadījumā, kaut arī par šādu iespēju runāt pastāvīgi mēģina Krievijas propaganda.

Novēloto un gauso Rietumu militāro palīdzību Frosts izskaidro ar pašreizējo ekonomikas lejupslīdi.

"Pilnībā piekrītu, ka mūsu valstis nespēj bezgalīgi finansēt karadarbību, kas tām pašām nav eksistenciāls. Protams, šis karš var būt eksistenciāls Ukrainai, bet NATO valstīm tas tāds nav. Šo lēnumu varu mēģināt šādi izskaidrot, bet noteikti ne attaisnot. Pilnībā jums piekrītu, manuprāt, vislabāk būtu tieši tagad spiest ļoti, ļoti spēcīgi, bet diemžēl neesmu pie teikšanas," izteicās profesors.

Savukārt Rietumu nespēju vai nevēlēšanos bloķēt Krievijas naftas eksportu Frosts izskaidro ar to, ka šo naftu pērk un pārdod uzņēmumi, civilās sabiedrības locekļi, nevis valstis.

"Tās ir privātas kompānijas ar saviem akcionāriem, īpašniekiem, kuri nebūs diez ko priecīgi, ja kāda valsts pateiktu, ka tagad apgriezīsim to jūsu peļņu, jo mūsu valstij nepatīk tas, ko dara kāda cita valsts. Lai panāktu, ka sankcijas strādā, ir jāpadara ļoti daudz politiska darba. Lai iedzīvotāji piekrīt sankcijām, lai tām piekrīt arī šie akcionāri. Bet tas ir ļoti sarežģīti, jo globālā tirdzniecības sistēma ir milzīga," teica profesors.

Viņš arī norāda, ka no sankcijām pret Krievijas naftas eksportu ciestu daudzas Āfrikas valstis, un šīs valstis ir nabadzīgas. Turklāt pasaulē ir daudzas valstis, īpaši Āfrikā, kurās valda viedoklis, ka Putins nav jānosoda par stāšanos pretī Rietumiem.

"Viņuprāt, Rietumi nav konsekventi, jo arī Āfrikā notiek kari, bet Rietumi tajos neiejaucas. Piemēram, karš Ruandā vai pašreizējais karš Sudānā. Tāpēc Āfrikas valstis uzskata Rietumus par liekulīgiem un divkosīgiem. Šāds viņu uzskats ir ļoti izdevīgs Putinam," sacīja Frosts.