Krievijas uzbrukuma NATO gadījumā uz austrumiem caur Vāciju būtu jāpārvieto līdz 800 000 karavīru un ekipējuma, atsaucoties uz Vācijas armijas sadarbībā ar NATO partneriem veidoto plānu, vēsta laikraksts "Der Spiegel".
Bundesvērs kopā ar NATO sabiedrotajiem "Vācijas operatīvajā plānā" (OPLAN DEU) izstrādā shēmu militārā personāla pārvietošanai uz Austrumeiropu iespējama militārā konflikta starp aliansi un Krieviju gadījumā, liecina "Der Spiegel" rīcībā esošā informācija.
Krievijas uzbrukuma gadījumā NATO austrumu flangam trīs līdz sešu mēnešu laikā caur Vāciju būs jāpārvieto līdz 800 000 alianses karavīru, kā arī vairāk nekā 200 000 dažāda aprīkojuma vienību. Galvenais ceļš militārajam konvojam no rietumiem uz austrumiem būs autoceļš A2, kas ved no Oberhauzenes pilsētas Ziemeļreinā-Vestfālenē līdz Berlīnes apvedceļam.
Bundesvērs, pavalsts iestādes un federālā valdība turpina strādāt pie šī slepenā plāna, raksta "Der Spiegel". Jo īpaši tiek strādāts pie maršruta drošības, tā sastrēgumiem un alternatīvām, kā arī civilās infrastruktūras spējas uzņemt un uzturēt tik lielu transportlīdzekļu un cilvēku skaitu. Kā "šauru vietu" "Der Spiegel" min Hohenvartes tiltu pār Elbas upi uz ziemeļiem no Magdeburgas, kas ir gandrīz 1200 metru garš. Sabotāžas vai raķešu uzbrukuma gadījumā A2 būtu pilnībā paralizēta.
"Šādos scenārijos karavīrus būtu nepieciešams aprūpēt un izmitināt viņu transportēšanas laikā, kā arī viņu aprīkojumam būtu nepieciešama enerģija un infrastruktūra," izdevumam sacīja Federālā civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas biroja (BBK) prezidents Ralfs Tīzlers.
Runā Bundestāgā jūnijā, Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdināja, ka armijai līdz 2029.gadam jābūt gatavam aizsardzībai Krievijas uzbrukuma gadījumā.
"Mums nav tiesību atstāt novārtā savu aizsardzību. Putina kara ekonomika strādā, lai sagatavotos nākamajam konfliktam. Līdz 2029.gadam mums ir jābūt gataviem aizsardzībai un jāveic atvairīšanas pasākumi, lai novērstu ļaunāko," sacīja Pistoriuss. Lai risinātu šo izaicinājumu, ministrs iezīmēja trīs galvenās problēmas: "ekipējums, personāls un finanses".
Īpaši ministrs uzsvēra nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu un pieminēja iesaukšanas reformu, daļēji atgriežoties pie vispārējā militārā dienesta.
Vācijas operatīvais aizsardzības plāna - vairāku simtu lappušu stratēģiskā dokumenta valsts drošības apdraudējuma gadījumā - izstrāde sākās 2023.gada martā saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā. Faktiski tas ir pirmais visaptverošais plāns Vācijas drošības nodrošināšanai pret militāriem uzbrukumiem pēdējo trīsdesmit gadu laikā jeb kopš Aukstā kara.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
