Krievijai jāpiedalās otrajā Ukrainas miera samitā, uzskata Zelenskis  (9)

Krievija un Ukraina nav iesaistījušās tiešās miera sarunās, kopš abu valstu delegāciju sarunas cieta neveiksmi pirmajās nedēļās pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Pagājušajā mēnesī Šveicē notika pirmais samits, kas tika organizēts pēc Ukrainas lūguma. Tajā netika apspriestas miera sarunas, bet Kijiva centās iegūt starptautisku atbalstu principiem, kā izbeigt karu. Samita noslēguma deklarāciju parakstīja aptuveni 80 valstis, bet to neparakstīja dažas lielvalstis, kas uztur labas attiecības ar Krieviju, piemēram, Indija un Saūda Arābija. Krievija uz samitu netika uzaicināta. Arī Ķīna konferencē nepiedalījās.

Maskava pēc pirmā samita paziņoja, ka jebkuras diskusijas par konflikta izbeigšanu, kurās nav iesaistīta Krievija, ir absurdas.

Zelenskis preses konferencē Kijivā pēc vizītes ASV, kur viņš apmeklēja NATO samitu, paziņoja, ka, viņaprāt, Krievijas pārstāvjiem vajadzētu būt klāt otrajā samitā.

Viņš paziņoja, ka pirms otrā samita Katarā notiks atsevišķas sanāksmes par svarīgākajiem jautājumiem, tostarp par enerģētiku, bet Turcijā - par pārtikas nodrošinājumu. Savukārt Kanādā paredzēta atsevišķa sanāksme par ieslodzīto apmaiņu un humāno situāciju.

Savienotās Valstis pirmdien paziņoja, ka atbalsta Ukrainas lēmumu uzaicināt Krieviju uz otro samitu, taču pauda šaubas par to, vai Maskava ir gatava sarunām. "Ja viņi vēlas uzaicināt Krieviju uz šo samitu, protams, mēs to atbalstām," žurnālistiem sacīja ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Metjū Millers. "Mēs vienmēr esam atbalstījuši diplomātiju, kad Ukraina būs gatava, bet nekad nav bijis skaidrs, vai Kremlis ir gatavs reālai diplomātijai," viņš piebilda.

Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina netiek spiesta sākt sarunas ar Krieviju un ka Rietumu militārais vai finansiālais atbalsts netiek sniegts ar nosacījumu, ka jāiesaistās sarunās ar Kremli. Viņš sacīja, ka ārvalstu atbalsts ļauj Ukrainai turēties pretī Krievijas uzbrukumiem, bet nedod tai pietiekamu pārsvaru, lai uzvarētu, taču sīkāk nepaskaidroja.

Pēdējos mēnešos Zelenskis aicinājis sabiedrotos nodrošināt Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu. Pirmdien viņš sacīja, ka pietiktu ar 25 "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas baterijām vai līdzīgām sistēmām, lai aizsargātu visu Ukrainu, taču atteicās atklāt, cik daudz šādu sistēmu jau ir izvietotas Ukrainā.

Viņš arī sacīja, ka nav nobažījies par Donalda Trampa iespējamo ievēlēšanu prezidenta amatā, lai gan Trampa administrācija, pēc visa spriežot, varētu būt labvēlīgāka pret Kremli. "Es domāju, ka gadījumā, ja Donalds Tramps kļūs par prezidentu, mēs strādāsim kopā. Es par to neuztraucos," pirmdien preses konferencē paziņoja Zelenskis.

Republikāņu partijas kandidāts vairākkārt apgalvojis, ka spētu ļoti ātri izbeigtu konfliktu, ja atkal uzvarētu ASV prezidenta vēlēšanās, kas, kā baidās Kijiva, nozīmētu, ka tā būs spiesta vest sarunas ar Maskavu no neizdevīgām pozīcijām.

Tramps par savu vēlēšanu partneri kandidēšanai uz viceprezidenta amatu izraudzījies senatoru Džeimsu Deividu Vensu, kurš sacījis, ka palīdzībai Ukrainai nevajadzētu būt neierobežotai un ka Kijivai varētu nākties atdot Maskavai daļu Ukrainas teritorijas.

Zelenskis sacīja, ka vizītē ASV viņš ir ticies ar republikāņu gubernatoriem un pārliecinājies par partijas atbalstu. Viņš norādīja, ka "lielākā daļa Republikāņu partijas atbalsta Ukrainu un Ukrainas tautu."

Zelenskis atteicās atklāt, vai ir noraizējies par ASV prezidentu Džo Baidenu, kura vājais sniegums debatēs ar Trampu novedis pie arvien skaļākiem aicinājumiem izstāties no vēlēšanu cīņas. Tomēr viņš atzina, ka satricinājumi ASV vēlēšanu periodā ļoti ietekmē viņa valsti.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iebilst pret ideju, ka Polija varētu notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas reģioniem, kas atrodas blakus Polijas robežai.

Ukrainas parlamenta spīkera vietniece Olena Kondratjuka mēneša sākumā ierosināja Polijas kolēģei Malgožatai Kidavai-Bloņskai, ka Varšava varētu aizsargāt Ukrainas kaimiņu reģionu gaisa telpu. Kidava-Bloņska uzreiz neatbildēja uz šo ierosinājumu.

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs pagājušajā nedēļā NATO samitā Vašingtonā sacīja, ka bez NATO akcepta Polija neaizsargās debesis virs Ukrainas. "Mēs nepieņemsim lēmumu notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas bez alianses atbalsta un apstiprinājuma," Polijas medijiem sacīja ministrs, piebilstot, ka Polija šo jautājumu izvirzīs divpusējās sarunās ar citām NATO valstīm.

Stoltenbergs intervijā Ukrainas televīzijas maratonam noliedza, ka Polija vai kāda cita NATO valsts varētu notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas teritorijas.

"NATO atbalstīs Ukrainu, un mēs nesen esam palielinājuši savu atbalstu. Taču NATO politika paliek nemainīga - mēs nepiedalīsimies šajā konfliktā," paziņoja ģenerālsekretārs. "Mēs nekļūsim par konflikta dalībniekiem. Tāpēc mēs atbalstām Ukrainu, lai iznīcinātu Krievijas lidmašīnas, bet NATO nebūs tieši iesaistīta," viņš uzsvēra.

Priekšlikums Polijai notriekt Krievijas raķetes, kas dodas Polijas teritorijas virzienā, kamēr tās vēl atrodas Ukrainas gaisa telpā, tika iekļauts drošības sadarbības līgumā, ko šonedēļ Varšavā parakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Pēc vienošanās noslēgšanas Tusks norādīja, ka 8.jūlijā jāapspriež Polijas virzienā lidojošo raķešu notriekšana virs Ukrainas, uzsverot, ka šajā jautājumā ir nepieciešama NATO solidaritāte.

Zelenskis pauda pārliecību, ka vienošanos iespējams ātri īstenot, lai gan Polija pirms mēģinājuma notriekt Krievijas raķetes apspriestos ar NATO sabiedrotajiem.

"Šajā posmā tā ir ideja. Mūsu vienošanās paredz, ka mēs šo ideju izpētīsim," NATO samita laikā Vašingtonā sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

"Mūsu dilemma ir šāda. Ja mēs tās notrieksim tikai tad, kad tās ielidos mūsu gaisa telpā, atlūzas apdraudēs mūsu pilsoņus un mūsu īpašumus," piebilda ministrs, norādot, ka ukraiņi piedāvā notriekt Ukrainas gaisa telpā raķetes, kas šķērso Rietumukrainu un virzās uz Poliju.