Komunistiskās Kubas valdība vērusies pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru atļaušana vairākās ekonomikas nozarēs 2021.gadā bija ilgi gaidīts solis privātajā sektorā.
Kubas premjerministrs Manuels Marero paziņoja, ka valdība negrasās slēgt mazos un vidējos uzņēmumus, bet tie tiks reorganizēti.
Kuba piedzīvo smagāko ekonomisko krīzi pēdējos trīsdesmit gados. Papildus strauji augošajai inflācijai, zemajam ražošanas līmenim un tūrisma nozares nespējai atgūties no Covid-19 pandēmijas, Kubas ekonomiku žņaudz pastiprinātais ASV embargo.
Cenšoties uzlabot situāciju, Havana 2021.gadā pirmo reizi 60 gadu laikā atļāva privātiem uzņēmumiem sākt darbību vairākos ekonomikas sektoros, piemēram, tūrismā un būvniecībā.
Privātā sektora imports, ko valdība 2023.gadā novērtēja uz 1,3 miljardiem ASV dolāru, ir izraisījis "nekontrolējamu ārvalstu valūtas pieprasījumu", veicinot nelegālā tirgus attīstību, paziņoja Marero. Daži uzņēmumi "pat ir nonākuši tik tālu, ka vietējās preces un pakalpojumus piedāvā ārvalstu valūtās," viņš piebilda.
Marero paziņoja, ka, mainot politiku, varasiestādēm pietrūka tālredzības, un uzsvēra, ka nepieciešams atjaunot kārtību un disciplīnu ekonomikas sistēmā.
Valdība nolēmusi biežāk veikt uzņēmumos auditus, pastiprināt inspektoru korpusu, slēgt uzņēmumus, kas nepilnīgi deklarē ar nodokļiem apliekamos ieņēmumus, un nostiprināt elektroniskās maksājumu sistēmas.
Kubas prezidents Migels Diass-Kanels, kurš 2018.gadā nomainīja Fidela Kastro brāli Raulu valsts augstākajā amatā, otrdien kritizēja korupciju un augsto nodokļu nemaksāšanas līmeni, kas apgrūtina ekonomiku.
Gandrīz pieci procenti no 11 miljoniem Kubas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir aizbēguši uz Savienotajām Valstīm, kas ir lielākais emigrācijas vilnis kopš Fidela Kastro revolūcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
