Noklausīšanās skandāls Lietuvas cietumā: trīs notiesātie iestājas pret sistēmu  (2)

Kā notiesātie atklāj "Delfi.lt" žurnālistam, pie viņiem kamerā ielauzušies pat Sabiedriskās drošības dienesta elites vienības ORKA darbinieki. Šī vizīte izprovocējusi asu reakciju no cietumnieku puses, kuri pat nemēģina slēpt, ka negrasās pakļauties cietumu sistēmas darbiniekiem, un publiski viņiem draud.

"Tas ir tikai laika jautājums. Kad cilvēks ir badā, guļ uz dēļiem bez matrača, viņa pacietība zūd. Un es jau esmu padarījis savu "mājasdarbu", lai ierēdņi nevarētu teikt, ka neko nezina," saka 37 gadus vecais Zilvins Pranckevičs. Viņam pirms intervijas uzlikti rokudzelži, bet pats ievietots aizslēgtā un restotā kamerā.

Savukārt 24 gadus vecais Harolds Nakrošis pagaidām cietuma darbiniekiem negrasās draudēt. Taču viņš tiem sagādāja īstas nepatikšanas, kamerā atrodot, iespējams, Krievijā ražotu noklausīšanās iekārtu. Cietumnieki nešaubās, ka aptuveni 500 eiro vērtā iekārta piederēja  kriminālizmeklētājiem, kuri visiem spēkiem pēcāk centušies to atgūt, bet, kad sapratuši, ka tas neizdosies, ķērušies pie drastiskas rīcības.

Sarunās Viļņas cietumā ieslodzītie stāsta, kā atraduši tikai pirms diviem gadiem Krievijā ražoto iekārtu, kur to paslēpuši un ko tiesībsargi darījuši tās atgūšanai. Viņi neslēpj, ka nav zaudējuši cerību pierādīt savu taisnību.

Zilvins Pranckevičs: Kad pirms dažiem gadiem mani no Viļņas cietuma pārveda uz Pravienišķēm, uzreiz sapratu, ka mani atkal varētu pārvest atpakaļ. Visi redzēja, arī es pats pārliecinājos, ka jau kopš pirmajām dienām mani īpaši uzmana, vajā pagātnes – cietumā pastrādātas krāpšanas – dēļ. Tas apstiprinājās – man un maniem draugiem kamerā slepeni uzstādīja noklausīšanās ierīces, un mēs vienu no tām atradām. To sauca "Soroka-14".

Kad un kur jūs to atradāt?

Pranckevičs: Man ir dokuments, ka šāds notikums patiešām tika fiksēts, un Lietuvas cietumu pārvaldei to neizdevās noslēpt. Viņi gan centās visos iespējamos veidos. Rakstījām kriminālizmeklēšanas nodaļai lūgumu izsniegt mums dokumentus par noklausīšanās un ierakstīšanas iekārtām. Sākās izmeklēšana, kas gan, protams, tika izbeigta, un tad pret mums sākās psiholoģiskais spiediens.

Mēs veicām kameras ģenerāltīrīšanu – vēlējāmies izmazgāt visu, lai tā izskatītos glīti. Sienās iebūvētajos plauktos atradās sporta sacensībās izcīnītas trofejas. Un kaut kā mums ienāca prātā ideja izņemt un iztīrīt arī kausus. Paņemot rokā vienu glāzi, atskanēja graboņa, un, kad to atskrūvējām, no tās izkrita, kā šķita, mp3 atskaņotājs. Tas bija aptīts ar melnu izolācijas lenti, lai nespīdētu uz tā esošā sarkanā spuldzīte. Protams, mēs to izpakojām