Pēc vairāk nekā nedēļu ilgā haosa, ko izraisīja studentu protesti, Bangladeša trešdien palēnām sākusi atgriezties ikdienas ritmā. Varas iestādes ziņo, ka asiņainajos protestos kopumā miruši vairāk nekā 197 cilvēki, tomēr patiesais bojāgājušo skaits varētu būt daudz lielāks.
Kas sākās kā masveida studentu protesti pret darba kvotām, izvērtās par valsts mēroga sacelšanos pret premjerministres Šeihas Hasinas 15 gadus ilgo valdīšanu. Medijos trauksmainās dienas raksturotas kā pēdējo gadu nopietnākais izaicinājums 76 gadus vecajai premjerministrei, kura janvārī pretrunīgi vērtētās vēlēšanās izcīnīja ceturto termiņu valdības vadītājas amatā.
Ielu protesti šai Dienvidāzijas nācijai nav nekas jauns, tomēr jūlijā tie sasnieguši neierasti lielus vardarbības apmērus.
Seni rēgi, jauni protesti
Protestu galvenais iemesls bija Bangladešas darba kvotu sistēmas atkārtota ieviešana, kas jūlija sākumā sadusmoja studentus.
Kā skaidro ASV Miera institūts (USIP), 1971. gadā, īsi pēc Bangladešas neatkarības iegūšanas no Pakistānas, likumdevēji nāca klajā ar kvotu sistēmu amatiem valsts iestādēs. Jaunajos regulējumos, ko ieviesa tā laika premjerministrs Šeihs Mudžiburs Rahmans (Hasinas tēvs), bija noteikts, ka 30% no šiem amatiem pienākas atbrīvošanas kara cīnītājiem. Gadu laikā varas iestādes šos noteikumus papildināja, iekļaujot arī kara veterānu bērnus un mazbērnus, personas ar invaliditāti, etniskās minoritātes un citus, kas kopumā aizņēma 56% valsts iestāžu darbvietu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
