Vācijas kanclera Olafa Šolca pārstāvētajā sociāldemokrātu partijā (SPD) eksistē nevienprātība saistībā ar plāniem Eiropas lielvalstī izvietot tālā darbības rādiusa amerikāņu raķetes, ziņo "Politico".
Šolca lēmums piekrist Savienotajām Valstīm no 2026. gada Vācijā bāzēt raķetes, kas spēj trāpīt 2500 kilometru attālumā esošiem mērķiem un viegli trāpīt Maskavai no Berlīnes, daudzos viņa partijas biedros radījis nemieru.
"Ne katrs ierocis Vāciju uzreiz padara drošāku," sarunā ar "Politico" sacīja Bundestāga parlamenta apakšpalātas SPD frakcijas vadītājs Rolfs Mičenihs. Viņš iepriekš bija iebildis, ka raķešu izvietošana vēl vairāk saasina konfliktu starp Rietumiem un Krieviju un palielina nepareizu aprēķinu radīto risku.
SPD parlamenta deputāti iebilst pret šo plānu, neskatoties uz to, ka Bundestāgam īsti nav teikšanas šajā jautājumā, jo raķešu izvietošana nav saistīta ar valsts izdevumiem un tās nekontrolēs Vācijas armija.
Taču vecākie SPD likumdevēji, kas strādā aizsardzības un drošības jomā, paziņojumā kolēģiem, ko redzēja arī "Politico", norādīja, ka viņi septembrī sasauks debates Bundestāgā, lai apspriestu šo jautājumu. "Pašreizējās debates par paziņoto tālā darbības rādiusa konvencionālo ieroču sistēmu izvietošanu Vācijā skar mūs visus," teikts paziņojumā.
Jūlijā Vašingtona un Berlīne vienojās, ka ASV sāks "epizodisku raķešu izvietošanu" 2026. gadā. Vienošanās ietver "Tomahawk" spārnotās raķetes, ballistiskās raķetes "SM-6" un hiperskaņas sistēmas, kas pašlaik tiek izstrādātas, ar piebildi, ka neviena no raķetēm netiktu apbruņota ar kodolgalviņu.
Lēmums pieņemt izvietošanu ir "reakcija uz draudīgām, satraucošām norisēm pēdējo 10 gadu laikā", pagājušajā nedēļā sacīja Vācijas Aizsardzības ministrijas politiskais direktors Jaspers Vīks. "Tām [raķetēm] būs diapazons, kas ievērojami pārsniedz to, kas mums bijis līdz šim alianses Eiropas daļā," sacīja Vīks.
MIčeniha ieskatā, viena no problēmām esot tā, ka joprojām nav skaidrs, vai Berlīnei būtu kāda teikšana par to, kā šādi ieroči tiek izmantoti. "Tās ir briesmīgas ieroču sistēmas," sacīja Falko Drosmans, SPD likumdevējs un bijušais gaisa spēku virsnieks. Viņš gan piebilda, ka, lai gan ir sagaidāmas plašas sarunas, parlamenta grupa galu galā vienošanos pieņems.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
