Mārtiņš Vērdiņš: Par jauno Afganistānu Āfrikā

Jūlija beigās sociālajos tīklos parādījās informācija par Krievijas it kā privāto algotņu (bijušo vāgneriešu) vienības sagrāvi Mali (Rietumāfrika). Iepriekšējo vēsturisko zaudējumu kaujā (ārpus Ukrainas) Krievijas algotņi no t.s. Vāgnera grupas piedzīvoja Sīrijā 2018. gadā, kad pretī tiem stājās ASV gaisa spēki, aizstāvot nelielu ASV jūras kājnieku garnizonu, kas apsargāja "Conoco" gāzes pārstrādes uzņēmumu, kuru tīkoja ieņemt Prigožina kompānija. Šoreiz Āfrikā "nāves biznesmeņi" atkal piedzīvoja zaudējumu, tiesa, nevis pret tehnoloģiski pārāku pretinieku, bet burtiski pret bruņotu ganu cilti. Par to, kā tas varēja notikt, ir izskanējušas vairākas versijas, kuras ir vērts apskatīt dziļāk.

Jāuzsver, ka Mali "valdības" armija atrodas izteikti zemā attīstības līmenī. Pie aptuveni 20 miljoniem iedzīvotāju un 23. vietas pasaulē teritorijas platības ziņā Mali Bruņoto spēku budžets nepārsniedz 700–800 miljonus ASV dolāru, kas liek valdībām meklēt kvalificētus papildspēkus ārvalstīs. Ilgus gadus drošības atbalstu Mali sniedza Francija, kā arī ES un ANO, bet, nespējot atrast kopīgu valodu ar Mali diktatūru, šī sadarbība šobrīd ir gandrīz pilnībā apturēta. Tagad militāro palīdzību Mali huntai sniedz Krievijas piekomandētie "augstas raudzes profesionāļi" no bijušo vāgneriešu rindām, kas Āfrikas diktatoru aprindās ir atzīts zīmols, kura specifiskā slava bieži ļauj uzvarēt kaujas bez kaujas. Tikai ne šoreiz.