Kopš reida sākuma Krievijas Kurskas apgabalā Ukrainas spēki ir sasnieguši zināmus rezultātu, iekļūstot 10 kilometru dziļumā un sagrābjot Sudžu, kā arī citas apdzīvotās vietas. Tomēr, lai kāds būtu Kijivas mērķis, šāda operācijas ir ļoti riskanta, spriež žurnāla "Forbes" analītiķis Deivids Ekss.
Jau ziņots, ka 6. augustā parādījās ziņas par kaujām uz Krievijas robežas un Ukrainas vienību ieiešanu krievi Kurskas apgabalā. Šoreiz situācijas esot nopietnāka nekā iepriekšējās reizēs, kad reidus Krievijā Ukrainas robežas tuvumā veica Kijivas pusē karojošas Krievijas pilsoņu vienības. Laikraksts "New York Times" norāda, ka Ukraina pirmo reizi operācijā Krievijas teritorijā iesaistījusi regulāro armiju.
Kijiva nav komentējusi notiekošo, tāpēc oficiālas informācijas no Ukrainas puses nav. Savukārt Krievija ir atzinusi bruņotu vienību iekļūšanu tās teritorijā un ziņo par pretinieka iznīcināšanu pierobežas rajonos. Ieskatu par notiekošo līdz ar to mediji un analītiķi gūst no militāro blogeru ziņām un citiem neoficiāliem avotiem.
"Forbes" analītiķis spriež, ka Ukrainas armijas Ģenerālštābs varētu kalkulēt, ka uzbrukums Krievijai piespiedīs Kremli pārvietot spēkus no Ukrainas austrumiem, tādā veidā palēninot okupantu virzību šajā frontes sektorā.
"Taču šajā, iespējams, māņu operācijā ir iesaistītas vismaz divas, bet varbūt arī četras, ukraiņu brigādes. Lai novirzīšanas stratēģija nestu Kijivai augļus, Kremlim būtu jāpārvieto no austrumiem daudz pulku – , iespējams, desmitus. Ja Krievijas spēku ziemeļu grupējums spēs apturēt ukraiņu virzību bez pulku piesaistīšanas no austrumiem, tad ukraiņu gambīts būs izgāzies," raksta Ekss.
Autors arī pieļauj, ka minētā operācija varbūt nemaz nav uzmanības novēršanas manevrs, bet nopietns mēģinājums sagrābt un noturēt Krievijas zemes.
"Tādā gadījumā galējais mērķis varētu būt diplomātisks. Pat nelielas Krievijas teritorijas okupācija ļautu Ukrainai iespējamo nākotnes miera sarunu laikā apmainīt šo teritoriju pret Krievijas okupētajām Ukrainas daļām," modelē analītiķis.
Tāpat iespējams, ka operācijas plānotājiem varētu būt vienaldzīgas hipotētiskās miera sarunas, bet viņi patiesi cer iebrukumu Krievijā turpināt, teikts rakstā.
"Ukrainas komandieri kalkulē, ka spēs pāriet uzbrukumā ziemeļos, neciešot smagus zaudējumus. Bet atklāts uzbrukums gandrīz vienmēr maksā dārgāk nekā aizsardzība no sagatavotām pozīcijām," skaidro Ekss. Savukārt lieli zaudējumi šajā operācijā var sarežģīt Ukrainas pozīciju karā.
"Ukrainas armija nespēj pilnībā nokomplektēt brigādes, kas aizsargā piefrontes pilsētas valsts austrumos. Un tomēr spēja iedalīt divas vai vairāk brigādes uzbrukumam Sudžai un izsprieda, ka ieguvumi no šī uzbrukuma ir iespējamo zaudējumu vērti," teikts rakstā.
Labā ziņa, ka Ukrainas spēki pagaidām kontrolē situāciju Kurskā. Viņi ir notriekuši divus helikopterus, vienu no tiem ar dronu, taču situācija var mainīties, kad Krievija kaujā iesaistīs lielākus spēkus, brīdina apskatnieks.
"Viss, ko tagad var darīt novērotāji no malas, ir novērot un gaidīt. Iespējams, ka ar drosmīgo un riskanto uzbrukumu ukraiņi pārlauzīs kara gaitu vienā frontē. Bet varbūt viņi tos nedaudzos brīvos spēkus, kas viņiem ir, met nolemtā pierobežas reidā," prāto Ekss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
