Kopš 2021. gada deviņi Krievijā un seši Baltkrievijā apcietinātie ir izteikuši lūgumu pārņemt tās tālākai soda izciešanai Latvijā, pavēstīja Tieslietu ministrijā (TM).
No Krievijas 2022. gadā pārņemta viena persona, bet no Baltkrievijas līdz šim brīdim neviena persona nav pārņemta.
Ministrijā uzsver, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma nosacījumiem, pirmkārt, Latvija var izdot personu ārvalstij, lai veiktu kriminālvajāšanu, iztiesāšanu vai sprieduma izpildi. Šo lēmumu pieņem Ģenerālprokuratūra.
Otrkārt, iespējams nodot citai valstij Latvijā notiesātu personu brīvības atņemšanas soda izpildīšanai. TM kā centrālā iestāde ārvalsts lūgumus par notiesāto personas nodošanu izskata kriminālprocesa iztiesāšanas stadijā.
Latvija nav iesniegusi nevienu lūgumu Krievijai par Krievijas pilsoņa nodošanu tai soda izciešanai, norādīja TM.
Vienlaikus ministrija informēja, ka reaģējot un nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā, TM ievēro Ārlietu ministrijas rekomendāciju samazināt divpusējos kontaktus līdz nepieciešamajam minimumam un rūpīgi izvērtēt katru lūgumu, raugoties, vai sadarbība ir Latvijas pusei kritiski nepieciešama.
Ministrija atsaka tādu tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi, kuri nodrošina Krievijas sāktā kara Ukrainā tiešu un netiešu finansēšanu vai sniedz atbalstu tam. Tiesiskā palīdzība netiek sniegta, ja tās sniegšana var nodarīt kaitējumu Latvijas suverenitātei vai valsts drošībai, tās pilsoņu tiesībām un likumīgajām interesēm, vai ir pretrunā ar spēkā esošo normatīvo aktu un tiesību principu sistēmu.
Savukārt notiesāto personu apmaiņa ir politisks lēmums, kā pamatā ir nevis tiesību apsvērumi, bet gan politiska izšķiršanās. Līdz šim jautājums par notiesāto personu apmaiņas iespējamību nav bijis aktualizēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
