Pagaidām Krievijas militārie komandieri paļaujas uz esošajām vienībām, kas izvietotas pie starptautiskās robežas, un viegli pieejamajiem spēkiem aizmugurē, kuru sastāvā lielākoties ir jauniesauktie un neregulārie spēki, lai pretotos Ukrainas iebrukumam Kurskas apgabalā, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
ISW analīze liecina, ka Krievija pašlaik nevēlas pārvietot spēkus no austrumiem, lai nepieļautu, ka Ukraina traucē Krievijas ofensīvu šajā frontes posmā.
Kad sākās Ukrainas operācija, Kurskas apgabalā darbojās Krievijas jauniesauktie karavīri, Federālā drošības dienesta (FSB) robežsargi un kaujinieki no Čečenijas specvienības "Ahmat", kas darbojas Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Tajā pašā laikā, kā norāda analītiķi, Krievijas militārā pavēlniecība drīz vien pārvietoja uz Kurskas apgabalu spēkus no operatīvajām rezervēm, papildu vienības ar iesauktajiem karavīriem, Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) vienības, Speciālo operāciju spēkus, citas "Ahmat" vienības, pašpasludinātās Doņeckas tautas Republikas armijas 1.korpusa un bijušos algotņu grupējuma "Vagner" dalībniekus, lai aizstāvētu pret turpmāku Ukrainas ofensīvu un atgūtu teritoriju.
"Iespējams, ka Krievijas militārā pavēlniecība šobrīd uz Kurskas apgabalu pārvieto pieredzējušākas un labāk apgādātas priekšējās vienības no Ukrainas austrumiem vai dienvidiem, taču, visticamāk, būs nepieciešams papildu laiks, lai šādas vienības ierastos Kurskas apgabalā," norāda ISW.
Tomēr kāds Krievijas militārais apskatnieks 9. augustā apgalvoja, ka Ziemeļu spēku grupas 44. armijas korpusa vienības darbojas netālu no Riļskas, kas liecina, ka Krievijas militārā pavēlniecība, iespējams, pārvieto Ziemeļu spēku grupas vienības, kas tika uzkrātas uzbrukuma operācijai Harkivas apgabala ziemeļos.
"Šis kara korespondenta apgalvojums, ja tas atbilst patiesībai, liecina, ka Krievijas militārā pavēlniecība vērtē Ukrainas operāciju kā nozīmīgāku. Būtiskā Ziemeļu spēku grupas elementu pārvietošana uz Kurskas apgabalu liek domāt, ka Krievijas militārā pavēlniecība ir nolēmusi, ka uzbrukuma operācijas pārtraukšana Harkivas apgabala ziemeļu daļā ir nepieciešams upuris, lai pienācīgi reaģētu uz Ukrainas iebrukumu, vienlaikus izvairoties no prioritāri svarīgāku frontes daļu pārvietošanas," norāda ISW.
Tajā pašā laikā analītiķi uzsver, ka plašāka mēroga Krievijas karaspēka pārdislocēšana no frontes apgabaliem, visticamāk, notiks lēnāk, un kaujām gatavākas priekšējās vienības Kurskas apgabalā var sākt ierasties tikai pēc dažām dienām.
Kā vēsta laikraksts "The Washington Post", Ukrainas Bruņoto spēku pēkšņais izrāviens ir nopietnākais izaicinājums diktatoram Vladimiram Putinam kopš "Vagner" sacelšanās. Tiek uzsvērts, ka, ja Krievijas spēki virzīsies uz priekšu tādā pašā ātrumā kā citos virzienos, tiem būs nepieciešams gads, lai atgūtu zaudētās teritorijas Kurskas reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
