Iebrukuma Kurskas apgabalā nolūks ir destabilizēt Krieviju, pauž Ukrainas amatpersona  (14)

"Mēs uzbrūkam. Nolūks ir nodarīt maksimālus zaudējumus un destabilizēt situāciju Krievijā, jo tā nespēj aizsargāt savu robežu," teica amatpersona.

Operācija ir "ievērojami paaugstinājusi mūsu – Ukrainas armijas, valsts un sabiedrības – morāli," sacīja amatpersona.

"Šī operācija ir parādījusi, ka mēs varam doties uzbrukumā, virzīties uz priekšu," uzsvēra AFP sarunbiedrs.

"Šķiet, ka Krievijai ir problēmas ar koordināciju, gatavību rīcībai," viņš sacīja.

Tomēr amatpersona atzina, ka iebrukumam Kurskas apgabalā līdz šim ir bijusi neliela ietekme uz kaujām Ukrainas austrumos.

"Situācija būtībā ir nemainīga. Viņu spiediens austrumos turpinās, viņi neatvelk karaspēku no šīs teritorijas," sacīja Ukrainas amatpersona, tomēr piebilstot, ka Krievijas karaspēka uzbrukumu intensitāte ir nedaudz samazinājusies.

Amatpersona uzsvēra, ka Ukrainas karaspēks, atrodoties Krievijas teritorijā, ievēro starptautiskās humānās tiesības, un ka Ukraina neplāno anektēt Kievijas teritorijas, kuras kontrolē Ukrainas karaspēks.

"Nav nekādas idejas par aneksiju, (..) Mēs darbojamies stingri saskaņā ar starptautiskajām tiesībām," sacīja AFP sarunbiedrs.

"Ir ļoti svarīgi, ka Ukraina nepārkāpj nevienu konvenciju. Mēs stingri ievērojam humānās tiesības - mēs nenogalinām gūstekņus, mēs neizvarojam sievietes, mēs nelaupām," viņš teica.

Jautāts, vai Kurskas atomelektrostacijas ieņemšana netālu no robežas ir operācijas mērķis, viņš atbildēja: "Redzēsim, kā attīstīsies Kurskas operācija."

"Mēs noteikti neradīsim problēmas kodoldrošībai. To mēs varam garantēt," uzsvēra amatpersona.

Vaicāts, vai Rietumu partneri nav tikuši informēti par Ukrainas plāniem sarīkot iebrukumu Kurskas apgabalā, AFP sarunbiedrs atbildēja, ka tas ir "nepareizi".

"Spriežot pēc tā, cik aktīvi tiek izmantoti Rietumu ieroči, mūsu Rietumu partneri netieši piedalījās plānošanā," viņš norādīja.

Amatpersona piebilda, ka sagaida, ka Krievijai galu galā izdosies apturēt Ukrainas spēkus Kurskas apgabalā un tā atriebsies ar plaša mēroga raķešu uzbrukumu, tostarp "lēmumu pieņemšanas centriem" Ukrainā.

Iebrukums Krievijas Kurskas apgabalā ir līdz šim riskantākais Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmums, kas pārsteidza ne tikai Maskavu, bet arī Kijivas atbalstītājus Rietumos, svētdien raksta Lielbritānijas avīze "Sunday Times".

"Zelenskis izmisīgi cenšas mainīt priekšstatu, ka Ukraina karā zaudē. Panākumi Melnajā jūrā un cīņā ar Krievijas spēkiem Krimā nesaņem pasaules uzmanību, kad viņa valsts armija lēnām, bet neatlaidīgi tiek izspiesta no aizvien lielākas teritorijas Ukrainas austrumos. Zelenskis cenšas atrast veidu, kā apturēt vai mainīt šo dinamiku. Šī stratēģiskā militārā izvēle lielā mērā atbilst viņa stilam – drosmīga un riskanta," teikts publikācijā, kuras autors ir bijušais Londonas Karaliskā apvienoto bruņoto dienestu institūta (RUSI) direktors, profesors Maikls Klārks.

Rakstā uzsvērts, ka tas patiešām ir drosmīgs solis.

"Kopš 1941. gada Maskava nav pieredzējusi neviena savas teritorijas metra ieņemšanu. Attēli no Kurskas apgabala šokēs Krievijas sabiedrību, un Kremlim var būt grūti tikt galā ar šo efektu. Arī dažiem Rietumu līderiem tas radīs nelabumu, jo tagad Krievijas iekšienē tiek izmantoti NATO sauszemes tehnikas elementi - pārkāpts vēl viens slieksnis," raksta Klārks.

Ir pazīmes, kas liecina, ka Kijiva ir nopietni noskaņota - iebrukumā Krievijā ir iesaistīti 6000 līdz 10 000 karavīru no 22. un 88. mehanizētajām brigādem un 80. gaisa desanta brigādes.

"Ukrainas armija acīmredzot plāno noturēties un cīnīties pašas izveidotajā "katlā", kuru vēl var pastiprināt. (..) Kijiva, visticamāk, ir gatava riskēt ar vērtīgajiem karavīriem un tehniku, lai šeit iegūtu kaut kādas pozīcijas," teikts "Sunday Times" publikācijā.