Ukrainas operācija Krievijas Kurskas apgabalā ļāvusi ukraiņu spēkiem vismaz uz laiku pārņemt kaujas lauka iniciatīvu vienā frontes apgabalā un cīnīties pret Krievijas iniciatīvu visā karadarbības laukā, teikts jaunākajā ASV bāzētās domnīcas "Institute Of The Study Of War" (ISW) ziņojumā.
Domnīcas eksperti norāda, ka kopš 2023. gada novembra Krievijai piederošā karadarbības iniciatīva ir ļāvusi okupantiem noteikt kauju vietu, laiku, mērogu un prasības Ukrainā, kā arī lika ukraiņiem tērēt resursus un cilvēkus aizsardzības operācijās. Savukārt Ukrainas operācija Kurskas apgabalā ir likusi Kremlim un Krievijas militārajai pavēlniecībai reaģēt un pārdislocēt spēkus un līdzekļus sektorā, kur ukraiņi ir sākuši uzbrukumus.
Krievijas prezidents, agresors Vladimirs Putins un okupantu militārā pavēlniecība, visticamāk, nepareizi uzskatīja, ka Ukrainai trūka spēju pārņemt iniciatīvu, un nenoticēja Kijivas spējām realizēt operatīvu pārsteigumu, secina analītiķi.
ISW raksta, ka Ukrainas operācija Kurskas apgabalā un turpmākie iespējamie Ukrainas pārrobežu iebrukumi liek Kremlim un Krievijas militārajai pavēlniecībai pieņemt lēmumu par to, vai 1000 kilometru garo starptautisko robežu ar Ukrainu uzskatīt par frontes līniju, kas Krievijai ir jāaizstāv, nevis par neaktīvu teritoriju līdzās karadarbības zonai.
Maskavas atbilde var likt Krievijas militārajai pavēlniecībai ņemt vērā karavīru un materiālu prasības starptautiskās robežas aizsardzībai kā daļu no visas karadarbības plānošanas, un tādējādi tā var noteikt ilgtermiņa darbības plānošanas ierobežojumus, ar kuriem Krievija iepriekš nesaskārās, pauž eksperti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
