Astoņas dienas pēc Ukrainas operācijas Kurskas apgabalā sākuma ukraiņu spēki ir pilnībā pārņēmuši kontroli pār Sudžas pilsētu, turklāt saņēmuši lielu gūstekņu skaitu, starp kuriem arī obligātā dienesta karavīri, uz šo faktu kā būtisku norāda medijs "Forbes".
Oficiāli Krievijā iesauktajiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuri iziet gadu ilgo obligāto militāro dienestu, būtu jāatrodas tikai otrajā frontes līnijā un tiem nav jāpiedalās kaujās, pasvītro medija analītiķis Deivids Ekss.
"Viss mainījās Kurskā, kad ukraiņu ofensīva sastapa vienības, kurām nekad nevajadzēja atrasties priekšējās līnijās. Bija vairāki gadījumi, kad lielas apmulsušu un pārbiedētu krievu obligātā dienesta karavīru grupas, no kuriem daži savas militārās sagatavošanas laikā ir izšāvuši vien dažus šāvienus no šautenes, padevās gūstā kaujās rūdītiem Ukrainas karavīriem," teikts rakstā.
Turklāt iesauktos, kas mēģināja atkāpties, atpakaļ sūtīja čečenu sprostvienības.
"Forbes" skaidro, ka tā ir vēl no PSRS mantota tradīcija, kad slikti motivētus karavīrus cīnīties piespiež, draudot tiem ar arestu vai nošaušanu. Salīdzinot ar labi apmācītiem un profesionāliem karavīriem, ir daudz lielāka iespēja, ka nepietiekami sagatavoti obligātā dienesta karavīri, nokļūstot apšaudē, mēģinās bēgt. Tāpēc, kā atzīmē autors, obligātā dienesta karavīri un sprostvienības okupantu armijā darbojas paralēli.
Tomēr 488. motorizēto strēlnieku pulka piespiešana izvērsties un doties cīņā neuzlaboja tā izredzes kaujā pret Ukrainas 88. mehanizēto brigādi, izceļ autors. Daļu pulka gūstā saņēma Ukrainas specvienība.
Līdzīgas nepatikšanas krievus var piemeklēt arī turpmāk, jo Kremlis, cenšoties bremzēt ukraiņu uzbrukumu, uz Kurskas apgabalu nosūta arvien vairāk obligātā dienesta karavīru. Tas jau sāk izraisīt parasto krievu kurnēšanu, kuri nekad nedomāja, ka viņu dienestā iesauktie dēli piedalīsies reālās kaujās, uzsver medijs.
Pagaidām nav skaidrs, kāpēc Kremlis, riskējot izraisīt politisko krīzi, atkāpjas no savas politikas, kas aizliedz obligātā dienesta karavīriem piedalīties karadarbībā. Iespējams, ka okupantu komandieri saudzē savus profesionālos spēkus, lai varētu turpināt uzbrukumus Ukrainā, pieļauj autors.
"Taču iespējams arī, ka vienkārši nav pieejami nekādi "papildu" profesionālie spēki un karavīru nosūtīšana uz Kursku radīs jaunus robus krievu līnijās Ukrainā. Profesionālu karavīru pārdislocēšana var palīdzēt atturēt ukraiņu iebrukumu, bet ar risku izprovocēt Ukrainas izrāvienu citās vietās," teikts rakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
