Vācijā mediju ziņas par afgāņu bēgļu ceļojumiem uz Afganistānu raisījušas debates par bēgļa statusa saglabāšanu šādiem cilvēkiem, valsts migrācijas vienošanos īpašajam pārstāvim Joahimam Štampam pieļaujot, ka šādiem cilvēkiem nevajadzētu ļaut palikt Vācijā.
"Vācijai arī turpmāk jābūt atvērtai pasaulei, bet tai nav jābūt stulbai," Štamps sacīja laikrakstam "Bild".
"Varasiestādēm ir jānodrošina, lai cilvēki, kas šeit pieteikušies aizsardzībai, bet pēc tam dodas atvaļinājumā uz savu dzimteni, nekavējoties zaudē savu aizsardzības statusu, un viņi vairs nevarētu uzturēties Vācijā," sacīja amatpersona.
Ja bēgļi ceļo atpakaļ uz valsti, kur, kā šie cilvēki apgalvo, viņi bijuši vajāšanu upuri, protams, viņu aizsardzības statuss būtu jāpārskata, ziņu aģentūrai DPA sacīja Hamburgas iekšlietu senators Endijs Grote.
Amatpersonas šādi reaģēja uz raidsabiedrības RTL nule pārraidīto materiālu par kādu Hamburgas ceļojumu aģentūru, kas cilvēkiem no Afganistānas organizē ceļojumus uz Hindukuša reģionu.
"Ja ir viegli pieejami ceļošanas maršruti uz Afganistānu, pastāv arī repatriācijas iespēja," norādīja Grote.
Federālais migrācijas un bēgļu lietu birojs (BAMF) skaidroja, ka bēgļu ceļojumi uz izcelsmes valsti var tikt atļauti atsevišķos gadījumos, piemēram, tuvu ģimenes locekļu smagas slimības vai nāves dēļ.
Birojs arī norādīja, ka izskata katru gadījumu atsevišķi, lai noteiktu, vai piešķirtā aizsardzība ir jāatsauc pēc tam, kad ir kļuvis zināms, ka persona ir devusies uz izcelsmes valsti.
Kā apgalvoja biroja pārstāvji, tā rīcībā nav precīzu datu par to, cik bieži aizsardzības statuss ir atsaukts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!