Vācijas kreiso ekstrēmistu līdere Zāra Vāgenknehta aicinājusi izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu Vācijas valdības lomu gāzesvadu "Nord Stream" spridzināšanas lietā.
Izmeklēšanai jānoskaidro, ko varasiestādes un valdības pārstāvji zinājuši par 2022.gadā notikušo gāzesvada spridzināšanu un kad viņi to uzzinājuši, intervijā, ko svētdien publicējuši mediju grupas "Funke" laikraksti, norādījusi Vāgenknehta.
"Ja izrādīsies, ka Vācijas varasiestādes iepriekš zinājušas par uzbrukumu, mums Vācijas politikā būs gadsimta skandāls," norādījusi politiķe, kas pērn atšķēlās no galēji kreisās partijas "Die Linke" (Kreisie), lai dibinātu pati savu partiju - Zāras Vāgenknehtas savienību (BSW).
Gāzesvada spridzināšanu viņa nosaukusi par "teroraktu" pret Vācijas energoapgādes sistēmu.
Vāgenknehta apsūdzējusi valdību bezdarbībā, lai noskaidrotu spridzināšanas apstākļus.
Kā ziņots, trešdien vācu mediji pavēstīja, ka saistībā ar gāzesvada "Nord Stream" spridzināšanu Vācijas prokuratūra izdevusi orderi kāda Ukrainas pilsoņa aizturēšanai.
Savukārt ceturtdien laikraksts "The Wall Street Journal" (WJS) publicēja pētījumu, kurā apgalvots, ka gāzesvada "Nord Stream" spridzināšanu veikuši Ukrainas izlūkdienesti un ka šo operāciju apstiprinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš vēlāk gan mēģināja to atcelt, kad par to uzzinājusi ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde (CIP).
Kijiva nekavējoties paziņoja, ka WJS apgalvojumi ir "pilnīgas muļķības".
Dienu vēlāk bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta BND vadītājs Augusts Hannings, kas šo amatu ieņēma no 1998. līdz 2005.gadam, apsūdzēja Poliju, ka tā esot sadarbojusies ar Ukrainu "Nord Stream" cauruļvadu spridzināšanā.
"Izskatās, ka saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem tā bijusi ukraiņu komanda, kas darbojusies," intervijā laikrakstam "Die Welt" izteicies Hannings.
"Ir visai acīmredzami, ka bijušas iesaistītas Polijas varasiestādes," piebildis bijušais BND šefs, kurš aicinājis Vācijas valdību pieprasīt no Varšavas un Kijivas kompensāciju.
Uz to reaģējot, Polijas premjerministrs Donalds Tusks norādījis, ka vienīgais, kas tagad būtu darāms "Nord Stream" "patroniem un iniciatoriem" ir "atvainoties un aizvērties".
Savukārt Polijas vicepremjers Kšistofs Gavkovskis izteicies, ka vācu politiķi vai nu rīkojas Maskavas ietekmē, vai apzināti mēģina radīt šķelšanos starp NATO dalībvalstīm.
Gāzesvadi, kas pa Baltijas jūras gultni savienoja Krieviju ar Vāciju jau pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā izsauca politiskus un ekonomiskus iebildumus, īpaši no Austrumeiropas valstu puses, kas norādīja, ka tie tikai vairo Eiropas atkarību no Krievijas dabasgāzes un mazina tās enerģētisko drošību.
Berlīne, kas ilgi ignorēja arī no Vašingtonas izskanējušos brīdinājumus, pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, beidzot bija spiesta tajos daļēji ieklausīties un vismaz nobremzēt "Nord Stream 2" pieņemšanu ekspluatācijā.
Taču abu cauruļvadu uzspridzināšana 2022.gada septembrī apglabāja šo Berlīnes un Maskavas loloto projektu uz visiem laikiem.
SWB iebilst pret atbalsta sniegšanu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju un aicina īstenot izlīguma politiku ar diktatora Vladimira Putina totalitāro režīmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!