Taivānas tiesa ceturtdien piespriedusi garus cietumsodus astoņām militārpersonām par spiegošanu Pekinas labā.
Tiesa secināja, ka apsūdzētie spiegojuši apmaiņā pret naudu.
Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Pēdējos gados Pekina ir pastiprinājusi militāro un politisko spiedienu uz Taivānu.
Taivānas Augstākās tiesas paziņojumā norādīts, ka notiesātie Taivānas pilsoņi bija aktīvā dienesta karavīri, kurus "savaldzināja nauda". Viņi bija gatavi vākt izlūkošanas datus un nodot tos Ķīnai, "izraisot svarīgu noslēpumu noplūdi".
Visgarākais cietumsods - 13 gadi - tika piespriests apsūdzētajam, kurš bija galvenais karavīru vervētājs spiegošanai Ķīnas labā. Vēl viens vīrietis tika notiesāts uz deviņiem gadiem cietumā par sazvērestību pārbēgt uz Ķīnu, lidojot ar militāro helikopteru.
Visi astoņi notiesātie var spriedumus pārsūdzēt.
Prokuratūra sākotnēji šajā lietā novembrī apsūdzēja desmit personas, bet viens no viņiem tika attaisnots pierādījumu trūkuma dēļ. Vēl viens apsūdzētais ir aizbēdzis uz Ķīnu, un viņa lieta tiks iztiesāta atsevišķi.
Taivānā pēdējā laikā ierosinātas vairākas lietas par spiegošanu. Pagājušajā mēnesī kāds seržants, kurš strādāja karaflotes mācību centrā, tika apsūdzēts par iespējamu konfidenciālas informācijas fotografēšanu un izpaušanu Pekinai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
