Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels piektdien paudis bažas par Vācijas plāniem samazināt militāro palīdzību Ukrainai, nodēvējot tos par sliktām ziņām.
Vācija līdz šim bijusi otra lielākā palīdzības sniedzēja Ukrainai pēc ASV. Taču Vācijas 2025. gada budžeta projektā, par kuru ieilgušas nesaskaņas kanclera Olafa Šolca valdošajā koalīcijā, Ukrainai paredzēti tikai aptuveni četri miljardi eiro, salīdzinot ar aptuveni astoņiem miljardiem eiro 2024. gadā.
"Paziņojums, ka Vācija nākamajos (dažos) gados samazinās savu militāro atbalstu, ir slikta ziņa," konferencē Santanderā, Spānijas ziemeļos, sacīja Borels. "Līdz šim, neradot lielu troksni, Vācija bijusi visspēcīgākais atbalsts Ukrainai. Tāpēc var sacīt, ka mums būtu jādara kaut kas cits. Taču pagaidām to, ko mēs darām, galvenokārt dara Vācija," viņš piebilda.
Lai kompensētu iztrūkumu, Vācijas valdība paziņojusi, ka paļausies uz G7 un Eiropas Savienības (ES) plāniem iegūt līdzekļus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
Jūnijā G7 līderi vienojās par 50 miljardu ASV dolāru aizdevumu Ukrainai, izmantojot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
Vācijas budžets vēl tiek apspriests, un Finanšu ministrija sestdien paziņoja, ka ir gatava apsvērt papildu izdevumus Ukrainai, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Budžets jāpieņem līdz gada beigām.