Debesīs atkal "mopēdi" lido. Kāda ir ukraiņu žurnālistu ikdiena Harkivā

Augustā "Gwara media" pārstāvji viesojās portālā "Delfi". Kā intervijā norāda pats Prokopenko, šajos gados kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma vietējais medijs ir izaudzis gandrīz seškārtīgi: "Mums bija jāsaprot, kā rīkoties. Bija iemesli, lai dotos prom, kļūtu par bēgļiem, dotos uz frontes līniju – vai izkristalizētu žurnālistus, kuri ir politiski iesaistīti informatīvajā telpā, dod tai ieguldījumu un labo faktus. Tā nu mēs palikām Harkivā un strādājām."

Kā darba specifika ir mainījusies šobrīd, salīdzinot ar 2022. gadu, kad tikko sākās pilna mēroga iebrukums?

Šobrīd ir mazāk haosa un lielāka kontrole. Tika izveidoti arī mediju centri, kas nodrošina pakalpojumus žurnālistiem – palīdzību ar akreditāciju, kaut kādas konsultācijas. Karam sākoties, mediju sistēma pilnībā salūza un nekas nebija skaidrs – kas ir kas, kur vērsties, kā piekļūt, kādi ir drošības pasākumi, temati. Šobrīd tas process ir daudz organizētāks. Varas iestādes strādā gandrīz tāpat, informāciju nodod caur oficiālajiem kanāliem, un dažreiz tiek organizētas arī preses konferences.

Mūs joprojām sadusmo piekļuves trūkums informācijai. Mēs gribam saņemt kaut kādu informāciju, bet viņi [varas iestādes] saka: "Šeit ir frontes laika ierobežojums." Piemēram, aizsākās lielas diskusijas par nocietinājuma līnijām, kurām tika iztērēts miljardiem grivnu. Mums, piemēram, budžets uz apgabalu ir seši miljardi grivnu, bet nocietinājumiem mēs tērējām vairāk, nekā mums ir gada budžets. Neviens netiek klāt dokumentiem par to, jo tā tiek uzskatīta par slepenu informāciju. Kas tur var būt slepens, ja apkārt visu laiku lido droni, kas visu fiksē. Ir dažādas manipulācijas, kas saistītas ar šiem jautājumiem, un tas ir nepieņemami, tam tā nevajadzētu būt.