Kurskas apgabalā krituši vai ievainoti 6000 Krievijas karavīru, informē Zelenskis  (8)

Zelenskis sacīja, ka, pateicoties Kurskas ofensīvai, šobrīd nepastāv draudi, ka Krievija sāks jaunu uzbrukuma operāciju pie Sumu pilsētas, kā tas notika šā gada maijā, kad Krievija sāka uzbrukumu Harkivai.

Ukrainas prezidents, kurš šodien piedalās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē NATO Ramšteinas gaisa spēku bāzē Vācijā, sacīja, ka Krievija gatavojās sākt jaunu ofensīvu pret Sumu pilsētu, taču "mēs esam vērsuši situāciju pretējā virzienā un ar mūsu pretuzbrukuma palīdzību virzām karu uz Krieviju".

Zelenskis arī norādīja uz izmaiņām kopējā situācijā. "Pirmkārt, mūsu rīcības rezultātā [Krievijas diktators Vladimirs] Putins ir parādījis savas patiesās intereses, un tas būtu acīmredzams pat tiem, kuri varbūt joprojām uzskata, ka Putins karo, lai aizsargātu kādu savas tautas daļu vai kādas savas drošības intereses," viņš teica.

Ukrainas prezidents norādīja, ka, kamēr Ukrainas karavīri virzās uz priekšu Kurskas apgabalā, Krievijas armija turpina ofensīvu Ukrainā. "Krievijas armijas spējīgākās vienības ir iesaistītas okupācijas zonas paplašināšanā Doneckas apgabalā. Tā ir skaidra Maskavas izvēle. Putins vairāk vēlas okupēt Ukrainu, nekā drošību Krievijai," sacīja Zelenskis.

Starptautiskās krimināltiesas (SKT) galvenais prokurors Karims Hans intervijā raidorganizācijai BBC paudis uzskatu, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins galu galā tiks tiesāts un ieraudzīs tiesas zāli no iekšpuses.

Putins šonedēļ apmeklēja Mongoliju, kas bija viņa pirmā vizīte SKT dalībvalstī, kopš pagājušajā gadā tika izdots orderis viņa aizturēšanai saistībā ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju. Taču Putins netika aizturēts, tā vietā viņu sagaidīja goda sardze un tikšanās ar Mongolijas prezidentu Uhnaginu Hurelsuhu.

Runājot par Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Hans sacīja, ka, viņaprāt, Krievijas diktators redzēs tiesas zāli no iekšpuses, norādot uz gadījumiem vēsturē, kad tiesas priekšā stājušies citi pasaules līderi.

"Nekas nav mūžīgs. Dzīve ir pārejoša. Un jebkura politiskā dzīve beidzas ar neveiksmi," viņš piebilda.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 622 720 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1170 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 8631 tanku, 16 878 bruņutransportierus, 17 745 lielgabalus un mīnmetējus, 1178 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 941 zenītartilērijas iekārtu, 368 lidmašīnas, 328 helikopterus, 14 732 bezpilota lidaparātus, 2587 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 116 automobiļus un autocisternas, kā arī 3037 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.