"Nav jākautrējas Krieviju saukt par to, kas tā ir." Vlads no "Azov" intervijā "Delfi"  (3)

"Azov", šķiet, ir viena no zināmākajām, pat leģendāra Ukrainas spēku vienība, kuras vēsture sākās 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu un iebruka Donbasā. Brīvprātīgo vienība no Krievijas kontrolētajiem kaujiniekiem tolaik atbrīvoja Mariupoli. Pati vienība, toreiz "Azov" bataljons, tika veidota un formēta netālu esošajā Berdjanskā – par to vairāk šajā reportāžā.

2022. gada februārī, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, "Azov" kā Ukrainas Nacionālās gvardes Īpašo operāciju vienība jeb "Azov" pulks bāzējās Mariupolē.

Kauja par Mariupoli un pilsētas, kā arī daudzu tās iedzīvotāju un aizstāvju traģiskais liktenis gan šo pilsētu, gan "Azov" vienību padarīja slavenu visā pasaulē.

Tomēr pēc dramatiskajiem notikumiem un daudzu pēdējo Mariupoles aizstāvju nonākšanas gūstā "Azov" turpina aizstāvēt Ukrainu, jau kā lielāka vienība – Ukrainas Nacionālās gvardes 12. speciālo uzdevumu brigāde "Azov". Brigāde pašlaik karo Ukrainas austrumos. Septembrī kļuva zināms, ka azovieši atguvuši kontroli pār Doneckas apgabala Ņujorkas pilsētciemata daļu un atbloķējuši tur ielenktos Ukrainas karavīrus.

Jaunākais seržants Vernihora jeb vienkārši Vlads, kurš, kā pats izsakās, pusi dzīves ir pavadījis ārpus Ukrainas, veidojot akadēmisko karjeru, kopš 2023. gada darbojas "Azov" civilmilitārās sadarbības nodaļā (CIMIC). "Mēs sadarbojamies ar sabiedrību, lasām lekcijas par Ukrainas militāro vēsturi, starptautiskajām attiecībām un citām tēmām, kas nozīmīgas mūsu rekrūšiem un mūsu vienībām," viņš stāsta. Tāpat viņa pienākumi saistīti ar brigādes starptautisko attiecību darbu. Ar Vladu tikāmies vasaras vidū Rīgā.

"Mūsu galvenā tēma ir par mūsu gūstekņiem, mūsu ieroču brāļiem un māsām, kas joprojām ir gūstā Krievijā. Kopš beidzās Mariupoles aplenkums, joprojām vairāk nekā 900 cilvēku tiek turēti Krievijā. Mēs meklējam vairāk starptautiska atbalsta, lai atgrieztu viņus mājās," viņš ieskicē vienu no uzdevumiem, dodoties starptautiskajās vizītēs.

Lai gan publiskajā telpā pieņemts runāt par sagūstītajiem azoviešiem, patiesībā tie ir dažādu vienību karotāji: "Mēs runājam par Mariupoles garnizona pārstāvjiem, kas beigās bija "Azovstaļ" rūpnīcā. Pēc virspavēlnieka pavēles viņi devās ārā, un tam bija jābūt tā sauktajam goda gūstam, bija paredzēts, ka šos cilvēkus ātri apmainīs, bet Krievija joprojām tos tur ieslodzītus."

Tieši "Azov" vīri ir tikai daļa no gūstekņiem, jo tolaik vienība bija pulka izmērā. Tomēr "Azov" vienmēr tiek minēta pirmā saistībā ar Mariupoles kaujām, un to ir viegli izskaidrot, norāda Vernihora: ""Azov" kļuva par visas Mariupoles aizsardzības mugurkaulu, turklāt "Azov" komandieris Deniss Prokopenko kļuva atbildīgs par visu garnizonu, tāpēc viņš tagad ir brigādes komandieris."

Liels jautājums ir arī Olenivka, kur 2022. gada 29. jūlijā notika sprādziens barakā, kurā okupanti turēja pārsvarā "Azov" gūstekņus. "Gāja bojā vairāk nekā 50 cilvēki, citi guva smagus ievainojumus. Mēs joprojām esam šokēti par starptautiskās sistēmas klusumu. Tas bija viens no lielākajiem teroraktiem jaunākajā vēsturē. Kas gan var būt vieglāk, nekā nogalināt karagūstekņus apcietinājumā," retoriski vaicā sarunbiedrs. Izdzīvojušo intervijas atklāj, kas notika barakā un ka medicīniskā palīdzība netika sniegta, viņš papildina. "Un līdz šim mums ir gandrīz totāls klusums no starptautiskās sabiedrības par šo teroraktu."