Vācijas kanclers Olafs Šolcs trešdien Bundestāgā aizstāvēja viņa valdības īstenoto imigrācijas politiku, uzsverot, ka valstij nepieciešams piesaistīt kvalificētus ārvalstniekus.
"Pasaulē nav valsts ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu, kam ir ekonomiska izaugsme. Tā ir patiesība, ar ko mums jāsadzīvo," norādīja Šolcs.
Tikmēr Vācijā turpinās asas debates par nelegālās imigrācijas ierobežošanu. Otrdienas vakarā ar neveiksmi beidzās starppartiju sarunas, kurā piedalās Šolca vadītā koalīcija - sociāldemokrāti (SPD), zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) - kā arī opozīcijā esošie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU).
Debates par imigrācijas politiku saasinājušās pēc kārtējā islāmista uzbrukuma, kura laikā Zolingenē augustā tika noslepkavoti trīs cilvēki.
Slepkava izrādījās 26 gadus vecs sīrietis, kurš izvairījies no izraidīšanas uz Bulgāriju, kuras robeža bija pirmā, ko viņš šķērsoja, nelegāli ierodoties Eiropas Savienībā (ES).
Šolcs trešdien asi kritizēja CDU līderi Frīdrihu Mercu, kurš izrādoties labēji orientētajā presē, taču izvairoties "labā ticībā" iesaistīties sarunās par patiesām politikas izmaiņām.
Vācijas pilsoņi nevēlas vērot teatrālus uzvedumus, bet gan nopietnu politiku, izteicās kanclers.
"Mētāšanās ar lozungiem, [un] nekā nedarīšana," paaugstinātā tonī viņš vērsās pie Merca un citiem konservatīvajiem Bundestāga deputātiem.
Būtu labi atrast kopīgus risinājumus imigrācijas problēmām, norādīja Šolcs, piebilsto, ka valdība nekad durvis neaizcirtīšot un ka opozīcija varot atgriezties pie sarunu galda.
Šolcs arī apgalvoja, ka viņa valdība strādājot, lai panāktu "lielāko pavērsienu cīņā ar nelegālo imigrāciju", paātrinot nelegālo imigrantu izraidīšanu, mainot Eiropas Savienības (ES) kopīgo patvēruma politiku un izstrādājot drošības priekšlikumus, kas šonedēļ tikšot iesniegti Bundestāgam.
"Nezūdīties, rīkoties un paveikt. Tas ir mūsu moto," uzsvēra valdības vadītājs.
Mercs ar niknumu noraidīja Šolca apgalvojumus, nosaucot tos par "apkaunojošiem", un paziņoja, ka konservatīvie sarunas ar valdību neturpinās.
Viņš norādīja, ka otrdien valdības izteiktie priekšlikumi ir nepietiekami, lai apturētu nelegālo imigrāciju. "Tāpēc mēs neiesaistāmies ar jums bezgalīgās sarunās riņķī un apkārt," uzsvēra konservatīvo līderis.
Mercs norādīja, ka tā vietā valdībai būtu Bundestāgā jāiesniedz konkrēti priekšlikumi, par ko publiski debatēt.
Šolcs savā runā uzsvēra, ka Vācijai jāpaliek atvērtai imigrantiem, taču jāuzrauga un jāvada to ieceļošana.
"Mēs esam valsts, kas piedāvā aizsardzību tiem, kas tiek politiski vajāti, vai bēg, lai glābtu dzīvību, un tas ir mūsu konstitūcijā, un mēs par to nedebatēsim," norādīja kanclers.
Viņš brīdināja, ka sarūkošais darbaspējīgo iedzīvotāju skaits radīs lielas ekonomiskās problēmas. Dažu desmitgažu laikā atsevišķās nozarēs strādājošo skaits var sarukt pat uz pusi, apgalvoja valdības vadītājs.
"Mēs vēlamies, lai ļaudis šeit strādātu, mācītos vācu valodu, ievērotu likumus, pelnītu iztiku, bet pēc iegūtu arī tiesības lemt," uzsvēra Šolcs, piebilstot, ka valdības mērķis ir nonākt pie tādas imigrācijas politikas, kāda ir ASV un Kanādā.
Tikmēr imigrācija ir kļuvusi par galveno jautājumu Vācijas politikā, un gan aptaujas, gan vēlēšanu rezultāti liecina, ka absolūtais vairākums vāciešu noraida valdības piekopto politiku.
Tikko notikušajās Tīringenes un Saksijas federālo zemju landtāgu vēlēšanās vislabākos panākumus guvusi pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), opozīcijā esošā CDU, kā arī jaundibinātā galēji kreisā Zāras Vāgenknehtas savienība (BSW), kas pārņēmusi no labējiem pret imigrāciju vērsto retoriku.
Tikmēr Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti abās zemēs cietuši vēsturiski nepieredzēti katastrofālu sakāvi, tikai nedaudz pārsniedzot piecu procentu barjeru, kas noteikta iekļūšanai landtāgos.
Abu pārējo koalīcijā esošo partiju - zaļo un FDP - panākumi bijuši vēl vājāki. Zaļajiem, knapi izdevies iekļūt tikai Saksijas landtāgā, kamēr Tīringenē vides aizstāvji reģionālajā parlamentā nav iekļuvuši.
Savukārt FDP cietusi īpaši pazemojošu sakāvi, abās zemēs paliekot "aiz strīpas" un iegūstot vien aptuveni procentu balsu. Daudzi mediji, kas publicēja vēlēšanu rezultātus, savos grafikos liberāļus kopā ar dažādām sīkpartijām iekļāva sadaļā "citi".