Blinkens paziņo par 717 miljonu dolāru ekonomiskās palīdzības pakotni Ukrainai

325 miljoni dolāru paredzēti Ukrainas enerģētikas nozarei, 290 miljoni atvēlēti humanitārajai palīdzībai, tajā skaitā nodrošināšanai ar dzeramo ūdeni, bet 102 miljoni novirzīti atmīnēšanas darbiem.

Preses konferencē Blinkens arī apsolīja pielikt pūliņus, lai pēc iespējas ātrāk apmierinātu Ukrainas prasību atcelt ierobežojumus amerikāņu piegādāto ieroču izmantošanai triecieniem Krievijas iekšienē.

Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs, kas arī ieradies Kijivā, apsolīja, ka Ukraina no Apvienotās Karalistes šogad saņems vairākus simtus zenītraķešu.

Preses konferencē viņš pavēstīja, ka Londona līdz gada beigām Ukrainai nosūtīs arī papildu artilērijas šāviņus un bruņumašīnas.

Savukārt šogad trešā Latvijas militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā, un tajā būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni, karavīru individuālais ekipējums un kaujas inženieriem paredzētais aprīkojums.

Tāpat Latvija šogad turpinās apmācīt un ekipēt kopumā aptuveni 4000 Ukrainas karavīru, un līdzīgs skaits tiks apmācīts arī 2025. gadā. To vizītes laikā Ukrainā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), portāls "Delfi" uzzināja Valsts kancelejā.

Latvija jau sākusi gatavot militārā atbalsta pakotni 2025. gadam. Tajā būs bruņutransportieri "Patria", dronu, munīcijas piegādes, kā arī karavīru individuālā ekipējuma sūtījumi un apmācību nodrošināšana Ukrainas aizstāvjiem, uzsvēra E. Siliņa.

To Ministru prezidente uzsvēra, tiekoties ar Ukrainas amatpersonām, kā arī preses konferencē Krimas platformas samitā Kijivā, kurā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs.

Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu, paredzot militārajam atbalstam 0,25% no IKP gadā jeb vairāk nekā 100 miljonus eiro. Savukārt kopējais atbalsts Ukrainai 2024. gadā pārsniegs 200 miljonus eiro.