Ukraina pēc mirstības rādītājiem ieņēmusi pirmo vietu pasaulē, savukārt dzimstība nokritusies uz pēdējo vietu, liecina ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) dati par mirstības un dzimstības globālo statistiku.
Ziņojumā publicētie dati rāda, ka mirstības līmenis Ukrainā ir 18,6 uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Otrajā vietā ar 15,02 uz 1000 ierindojas Lietuva, bet trešajā – Serbija ar 14,9 uz 1000.
Ceturtajā vietā ar 14,7 uz 1000 ir ierindota Latvija.
Krievija ar 14 cilvēkiem uz 1000 atrodas mirstības topa devītajā vietā.
Savukārt zemākie mirstības rādītāji ir arābu valstīs – Katarā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), Kuveitā un Bahreinā.
Runājot par dzimstību, Ukraina ir pēdējā – 228 – vietā ar sešiem jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem. Tikai nedaudz labāka situācija ar 6,4 jaundzimušajiem uz 1000 ir Senpjērā un Mikelonā. Trešā no beigām ar 6,5 uz 1000 ir Monako.
Latvija dzimstības sarakstā ar 8,3 dzimušajiem uz 1000 ir 211 vietā, bet Krievija ar 8,4 uz 1000 ir divas pozīcijas augstāk.
Savukārt dzimstības saraksta augšgalā ar 46,6 jaundzimušajiem uz 1000 ir Nigēra, pēc tam seko Angola un Benina, liecina CIP dati.
Ukrainas dzimstības līmenis 2024. gadā ir 1,5 reizes zemāks nekā tas bija pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma, vēsta "The Kyiv Post". Demogrāfisko krīzi raksturo arī fakts, ka uz vienu jaundzimušo valstī ir trīs mirušie. Pirms Covid-19 pandēmijas šis rādītājs bija divi mirušie pret vienu dzimušo.
Ukrainā dzimstības rādītāji krītas par aptuveni 7% gadā jau kopš 2013. gada, bet Krievijas pilna mēroga iebrukums šos tempus ir palielinājis, atsaucoties uz Veselības ministrijas datiem, raksta aģentūra "Ukrinform".
"2023. gadā vidēji mēnesī dzima 16 100 bērni. Pirms pilna mēroga iebrukuma mēneša rādītāji bija starp 21 000 un 23 000," ziņo Veselības ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
