Krievijas militārā vadība paredzējusi Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā un vairākus mēnešus izstrādājusi plānus tā novēršanai, liecina Kurskas apgabalā sagrābti Krievijas Iekšlietu ministrijas, Federālā drošības dienesta (FSB) un okupantu armijas dokumenti, kas nonākuši laikraksta "The Guardian" rīcībā.
Žurnālisti norāda, ka nevar paši pārbaudīt šo Ukrainas karavīru nodoto dokumentu autentiskumu, taču pazīmes liecina, ka tie ir īsti.
"Daži no dokumentiem ir drukātas pavēles, kas nosūtītas dažādām vienībām, bet citi – ar roku rakstīti žurnāli, kuros fiksēti notikumi un problēmas konkrētās pozīcijās. Paši senākie ieraksti datēti ar 2023. gada beigām, bet paši jaunākie datēti tikai sešas nedēļas pirms Ukraina 6. augustā sāka iebrukumu Kurskas apgabalā. Galvenokārt tie ir 488. gvardes motorizēto strēlnieku pulka vienību dokumenti, konkrēti no 17. bataljona Otrās rotas," raksta medijs.
Ar 4. janvāri datētā ierakstā teikts par "iespējamu valsts robežas pārrāvumu" un dota pavēle pastiprināt gatavošanos jebkura uzbrukuma atvairīšanai. Savukārt 19. februārī vienības komandieri tika brīdināti par Ukrainas plāniem "ātri virzīties no Sumu apgabala līdz 80 kilometriem dziļi Krievijas teritorijā".
Marta vidū vienībām uz robežas tika pavēlēts nostiprināt aizsardzības līniju un organizēt papildu mācības, gatavojoties Ukrainas pārrobežas iebrukumam.
"Jau jūnija vidū parādījās daudz konkrētāki brīdinājumi par Ukrainas plāniem "Junakovas-Sudžas virzienā ar mērķi pārņemt kontroli pār Sudžu". Tāpat tika paredzēts, ka Ukraina mēģinās iznīcināt tiltu pār Seimas upi, lai grautu krievu apgādes līnijas šajā reģionā, kas vēlāk arī notika," skaidro medijs.
Ar jūniju datētajā dokumentā arī atzīmēts, ka frontē izvietotās krievu vienības ir nokomplektētas tikai vidēji uz 60-70% un tās galvenokārt veido vāji sagatavoti rezervisti.
Dokumenti arī atklāj Krievijas spēku taktiku. Vienā gadījumā rakstīts par nepieciešamību radīt viltus ierakumus un pozīcijas, lai jauktu galvu Ukrainas izlūkošanas droniem. "Nepieciešams radīt tanku, bruņumašīnu un artilērijas iekārtu modeļus, kā arī zaldātu manekenus, un periodiski tos pārvietot," teikts vienā no pavēlēm.
Tālāk skaidrots, ka uz viltus pozīcijām jānosūta daži karavīri, kuriem naktīs jākur ugunskuri un jāstaigā ar lāpām. Tāpat jāinscenē radiosakaru sarunas par viltus pozīcijām, lai ukraiņi tās pārtvertu.
Nav gan skaidrs, vai šādas pozīcijas tika radītas, norāda medijs. Ukrainas karavīri, kas pēdējās nedēļas veic novērošanas dronu lidojumus šajā apvidū, laikrakstam norādījuši, ka nav redzējuši nekādus pierādījumus šādu viltus pozīciju eksistencei.
Medija rīcībā esoši dokumenti liecina arī par bažām saistībā ar Kurskas apgabalā izvietoto Krievijas karavīru morālo noskaņojumu. Problēmas samilzušas pēc kāda karavīra pašnāvības, kurš, atradies "ilgstošā depresijā dienesta Krievijas armijā dēļ". Lai novērstu tamlīdzīgus gadījumus vienību komandieriem likts identificēt karavīrus, kas "psihiski nav gatavi dienesta uzdevumu izpildei vai tendēti uz deviantu uzvedību, un organizēt viņu atkārtotu sagatavošanu, un pārcelšanu uz militārajām ārstniecības iestādēm".
Tāpat karavīriem ir jāsaņem politiskā apmācība 5-10 minūtes katru dienu, kā arī stundu garas reizi nedēļā, lai "uzturētu un uzlabotu personāla politisko, morālo un psiholoģisko stāvokli", atklāj dokumenti.
Negaidītā Ukrainas operācija Kurskas apgabalā sākās 6. augustā. Kā apgalvoja Kijivā, Krievija zaudēja kontroli pār vairāk nekā 1200 kvadrātkilometriem savas teritorijas un virknes apdzīvotām vietām, tostarp Sudžas pilsētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
