Krīze Libānā: Francija pieprasa ANO DP ārkārtas sanāksmi; ASV palielinās karavīru skaitu reģionā  (2)

"Es esmu pieprasījis, lai šonedēļ tiktu noturēta Drošības padomes ārkārtas sanāksme par Libānu," pirmdien ANO Ģenerālajai asamblejai paziņoja Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro.

Viņš aicināja visas puses "izvairīties no reģionāla uzliesmojuma, kas būtu postošs visiem", sevišķi civiliedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Izraēlas triecienos Libānas dienvidos un austrumos pirmdien nogalināti 492 cilvēki, tai skaitā 35 bērni un 58 sievietes, un ievainoti 1645 cilvēki.

Teju gadu ilgstošajos triecienos uz Izraēlas un Libānas robežas tik liels upuru skaits līdz šim nebija pieredzēts.

Izraēlas armijas paziņojumā teikts, ka pirmdien tika veikti triecieni 1300 mērķiem, kas saistīti ar Libānas šiītu bruņoto grupējumu "Hezbollah". Tā paziņoja, ka paplašina operāciju, iekļaujot arī Bekaa ielejas rajonus gar Libānas austrumu robežu.

Gaisa triecienu vilnis sākās dienu pēc tam, kad "Hezbollah" uz Izraēlas ziemeļiem izšāva vairāk nekā 100 raķešu, no kurām dažas nogāzās netālu no Haifas pilsētas.

ASV nosūta nelielu skaitu papildu karavīru uz Tuvajiem Austrumiem, reaģējot uz kraso vardarbības pastiprināšanos starp Izraēlu un Libānas bruņoto grupējumu "Hezbollah", kas palielinājusi plašāka reģionāla kara risku, pirmdien paziņoja Pentagons.

ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs ģenerālmajors Pats Raiders gan nepateica, cik daudz karavīru tiks nosūtīti un kādi būs viņu uzdevumi. Pašlaik Tuvajos Austrumos ir apmēram 40 000 ASV karavīru.

ASV aviācijas bāzeskuģis "Harry S. Truman", divi eskadras mīnu kuģi un viens kreiseris pirmdien no Virdžīnijas štata Norfolkas pilsētas devās regulārā plānotā braucienā uz Sestās flotes zonu Eiropā. Šo kuģu izbraukšana paver iespēju, ka ASV varētu paturēt šajā reģionā gan "Harry S. Truman", gan Persijas līcī esošo aviācijas bāzeskuģi "Abraham Lincoln", ja izceltos lielāka bruņota vardarbība.

ASV papildspēku dislocēšana notiek pēc tam, kad Izraēlas triecienos Libānas dienvidos un austrumos pirmdien tika nogalināti 492 cilvēki, tai skaitā 35 bērni un 58 sievietes, un ievainoti 1645 cilvēki. Teju gadu ilgstošajos triecienos uz Izraēlas un Libānas robežas tik liels upuru skaits līdz šim nebija pieredzēts.

Izraēlas armija arī gatavojas jaunām operācijām un pirmdien aicināja libāniešus atstāt to objektu apkārtni, kas saistīti ar "Hezbollah".

Bruņoto sadursmju eskalācija starp Izraēlu un Irānas atbalstīto Libānas šiītu bruņoto grupējumu "Hezbollah" draud ieraut Tuvos Austrumus pilnīgā karā, pirmdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels.

"Es varu teikt, ka mēs gandrīz esam pilnvērtīgā karā," Borels sacīja pirms ANO Ģenerālās asamblejas 79.sesijas.

"Mēs redzam vairāk militāru triecienu, vairāk postījumu, vairāk netiešu kaitējumu, vairāk upuru," viņš piebilda.

Izraēlas triecienos Libānas dienvidos un austrumos pirmdien nogalināti 492 cilvēki, tai skaitā 35 bērni un 58 sievietes, un ievainoti 1645 cilvēki, paziņoja Libānas Veselības ministrija. Teju gadu ilgstošajos triecienos uz Izraēlas un Libānas robežas tik liels upuru skaits līdz šim nebija pieredzēts.

Izraēla paziņoja, ka pirmdien nogalinājusi "lielu skaitu" ''Hezbollah" kaujinieku, veicot triecienus 1300 mērķiem, kas saistīti ar "Hezbollah", tai skaitā "mērķētu triecienu" Beirūtā.

"Visiem ir jāpieliek visa sava jauda, lai to apturētu," sacīja Borels, aicinot panākt risinājumu.

Runājot par karadarbību Gazas joslā, Borels sacīja, ka, "par spīti visai diplomātiskajai jaudai, kuru esam pielietojuši, nekas nav spējis apturēt karu". Viņš apsūdzēja abas karojošās puses pamiera sarunu "novilcināšanā".