Ukrainas dronu triecieni varētu būt iedragājuši Krievijas naftas pārstrādes jaudu, secina ISW

"Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni, iespējams, ir iznīcinājuši līdz pat 11% no Krievijas kopējās naftas pārstrādes jaudas. Šķiet, ka Krievijas naftas pārstrādes jaudas samazināšanās ir izraisījusi strauju benzīna un dīzeļdegvielas cenu pieaugumu Sanktpēterburgas starptautiskajā preču biržā, bet tikai nelielu degvielas cenu pieaugumu Krievijas iekšzemes tirgū," teikts ISW ziņojumā.

Vienlaikus ISW vēl nav novērojis ziņas par Krievijas jēlnaftas un naftas produktu eksporta samazināšanos pēc Ukrainas triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām pēdējās nedēļās.

"Krievija ir paļāvusies uz ieņēmumiem no naftas, lai atbalstītu federālo budžetu 2023. gadā, pieaugot izdevumiem saistībā ar karu Ukrainā, un būtiski Krievijas naftas eksporta ierobežojumi varētu būtiski ietekmēt Krievijas spēju 2024. gadā sabalansēt rekordlielos aizsardzības izdevumus ar sociālajiem izdevumiem," teikts ziņojumā.

Analītiķi arī norāda, ka Ukrainas bezpilota lidaparātu uzlidojumi mērķiem Krievijas teritorijā, visticamāk, arī palielinās spiedienu uz esošajiem Krievijas pretgaisa aizsardzības līdzekļiem.

"Krievija jau ir izvietojusi pretgaisa aizsardzības sistēmas "Pancirj" pie enerģētikas objektiem, un Krievijas paziņojumi par plānoto izvietošanu ir paredzēti, lai nomierinātu Krievijas sabiedrību. Iepriekšējie Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni pret stratēģiskiem mērķiem Maskavas un Ļeņingradas apgabalos varētu bloķēt Krievijas tuvas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas paredzamo lidojumu maršrutos," teikts ziņojumā.

ISW uzsver, ka Ukrainas spēja vērsties pret Krievijas militāro infrastruktūru Krievijas teritorijā, apdraudēt Krievijas naftas pārstrādi un eksportu un palielināt spiedienu uz Krievijas pretgaisa aizsardzību parāda, ka Ukraina var sasniegt asimetriskus rezultātus, izmantojot triecienus ar ierobežotu skaitu dronu, kas lielākoties ir vietējās ražošanas.