ASV eksprezidents un prezidenta kandidāts Donalds Tramps trešdien teiktā runā pesimistiski raksturoja Ukrainu, nosaucot tās cilvēkus par "mirušiem" un valsti par "sagrautu".
Tramps sacīja, ka Ukrainai vajadzēja piekāpties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pēdējos mēnešos pirms pilna apjoma iebrukuma sākuma 2022. gada februārī, un paziņoja, ka pat "vissliktākā vienošanās būtu labāka par to, kas mums ir tagad".
Tramps, kurš ilgstoši kritizējis ASV palīdzību Ukrainai, bieži apgalvo, ka Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā, ja viņš būtu prezidents, un ka viņš izbeigtu šo karu, ja atgrieztos Baltajā namā.
Trampa izteikumi par Ukrainu viņa teiktā runā kādā pasākumā Ziemeļkarolīnā sekoja šomēnes notikušām debatēm, kurās viņš uzsvērti atteicās pateikt, vai vēlas Ukrainas uzvaru karā.
Tramps trešdien sāka noniecināt Ukrainu, atbildot uz tās prezidenta Volodimira Zelenska nesen paustu kritiku par Trampu un viceprezidenta kandidātu Džeimsu Deividu Vansu.
Zelenskis, kurš šonedēļ apmeklē ASV, lai piedalītos ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē, paziņoja laikrakstam "The New Yorker", ka Vanss ir "pārāk radikāls", ierosinot Ukrainai atteikties no Krievijas okupētajām teritorijām, un ka Tramps "īsti nezina, kā apturēt karu, pat ja viņš domātu, ka to zina".
"Ir kaut kas, ko mums vajag ātri apspriest, jo Ukrainas prezidents atrodas mūsu valstī un izsaka nejaukus apmelojumus par jūsu iecienīto prezidentu - mani," sacīja Tramps.
Viņš raksturoja Ukrainu kā valsti, kas ārpus galvaspilsētas Kijivas ir drupās, kurai trūkst karavīru un kas zaudē iedzīvotājus kara un izceļošanas dēļ. Viņš apšaubīja, ka Ukrainai būtu palikuši kādi trumpji, lai vienotos par kara izbeigšanu.
"Jebkāda vienošanās - vissliktākā vienošanās - būtu labāka par to, kas mums ir tagad," sacīja Tramps. "Ja viņi panāktu sliktu vienošanos, būtu daudz labāk. (..) Kādu vienošanos mēs varam panākt? Tā (Ukraina) ir sagrauta. Cilvēki ir miruši. Valsts ir drupās."'
Tramps vainoja konfliktā ASV prezidentu Džo Baidenu un viceprezidenti Kamalu Harisu, sakot, ka Baidens "uzkūdīja" Ukrainu, solot tai palīdzēt, nevis mudinot atdot teritoriju Krievijai.
"Baidens un Kamala ļāva tam notikt, iebarojot Zelenskim naudu un munīciju," sacīja Tramps.
Pieminot Putinu, Tramps sacīja, ka "viņš nav eņģelis", bet nepārmeta viņam iebrukumu Ukrainā un apgalvoja, ka Putins nebūtu sācis karu, ja ASV prezidenta amatā būtu Tramps.
ASV piešķir Ukrainai militāro palīdzību 375 miljonu dolāru apmērā
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens trešdien paziņojis par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 375 miljonu dolāru apmērā, kas cita starpā ietver augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas (HIMARS), kasešu bumbas un vieglos taktiskos spēkratus.
Ukraina saņems arī HIMARS munīciju un rezerves daļas, kājnieku ieročus un tādus prettanku ieročus kā "Javelin", TOW un AT-4.
Kopumā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ASV Kijivai sniegušas militāro un ekonomisko palīdzību aptuveni 175 miljardu dolāru apmērā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 647 800
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 647 800 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1400 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8825 tankus, 17 348 bruņutransportierus, 18 620 lielgabalus un mīnmetējus, 1199 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 959 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 15 946 bezpilota lidaparātus, 2599 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 25 353 automobiļus un autocisternas, kā arī 3190 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukraiņi notriekuši 66 krievu lidrobotus un četras raķetes
Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši sešas dažāda tipa raķetes un 78 lidrobotus.
Uz Sumu apgabalu iebrucēji raidījuši divas nenoteikta tipa raķetes, bet no Melnās jūras akvatorija krievi izšāvuši četras vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, kuru mērķis bija Odesas apgabals.
Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notriekusi visas raķetes H-59/69 un 66 uzbrukuma lidrobotus "Shahed".
Vēl astoņi lidroboti nokrituši paši, bet viens atgriezies Krievijā.
Pie sarunu galda ar Krieviju Ukrainai jāsēžas tikai no spēka pozīcijām
Ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju Kremlī, jebkādas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju būs patiesi auglīgas tikai tad, ja Ukraina tajās iesaistīsies no spēka pozīcijām, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes lektors, Analītikas un risku vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis.
Līdz ar to pie miera sarunu galda ar Krieviju Ukrainai ir jāsēžas tikai tad, kad tai būs izdevies nodrošināt būtiskus panākumus frontē, pretējā gadījumā sarunas beigsies ar kārtējo iesaldēto konfliktu, uzskata eksperts.
Viņaprāt, Krievijas-Ukrainas konflikta iesaldēšana dotu iespējas Krievijas līderim Vladimiram Putinam pārgrupēt militāros spēkus un ar jaunu jaudu īstenot nākamo eskalācijas vilni Ukrainā un citos reģionos.
Vargulis izteicās, ka faktiski vienīgā valsts pasaulē, kas ar savu militāro palīdzību spētu ilgtermiņā nodrošināt Ukrainas pretošanos Krievijai, ir ASV, taču ASV sabiedrībā palīdzēšana Ukrainai nebauda lielu atbalstu. Līdz ar to pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens un viņa administrācija zināmā mērā ir slazdā, jo tā saprot, ka bez kontroles pār Ukrainu ir grūti panākt drošību Eiropā, bet tajā pašā laikā "iekšējā vilkme un sabiedrības sentiments attiecībā uz Ukrainu nav pozitīvs, lai šāda veida eskalāciju veiktu," izteicās eksperts.
Kā ziņots, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien ANO paziņoja, ka Krieviju var tikai piespiest uz mierīgu atrisinājumu, un solīja nepiedalīties sarunās uz Maskavas nosacījumiem par kara izbeigšanu.
Sakot uzrunu ANO Drošības padomes sanāksmē par situāciju Ukrainā, kurā bija klāt Krievijas pārstāvis, Zelenskis arī pievienojās ASV izdarītajam spiedienam uz Irānu un Ziemeļkoreju par militāru atbalstu Krievijai.
Zelenskis, kurš savā oficiālajā vizītē ASV plāno iepazīstināt ar Ukrainas "uzvaras plānu", apšaubīja patiesumu Krievijas prezidenta Vladimira Putina priekšlikumā iesaldēt kontroles līnijas Ukrainā.
"Mēs zinām, ka daži [cilvēki] pasaulē grib runāt ar Putinu, lai varbūt dzirdētu, ka viņš ir apbēdināts par to, ka mēs īstenojam savas tiesības aizstāvēt mūsu tautu," sacīja Zelenskis.
Viņš nosauca šādus uzskatus par ''neprātu". "Krieviju var tikai piespiest uz mieru, un tieši tas ir vajadzīgs - piespiest Krieviju uz mieru," teica Zelenskis.
Viņš arī sacīja, ka jebkādām Krievijas pilna apjoma iebrukuma beigām jābalstās uz ANO Hartu, kura paredz dalībvalstu suverenitāti.
"Kādu dienu šajā zālē noteikti tiks pateikts, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir beidzies - nevis iepauzēts, nevis aizmirsts, [bet] patiesi beidzies," sacīja Zelenskis.
"Tas notiks nevis tāpēc, ka kāds būs noguris no kara, nevis tāpēc, ka kāds būs par kaut ko tirgojies ar Putinu. Krievijas karš pret Ukrainu beigsies tāpēc, ka ANO Harta strādās."
Zelenskis ceturtdien Baltajā namā tiksies ar ASV prezidentu Baidenu, kurš uzrunā ANO aicināja uz starptautisku atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai.
Zelenskis vēlreiz apsolīja otru "miera samitu" un sacīja, ka uzaicina uz to Ķīnu un Indiju - lielvalstis, kas atteikušās pievienoties Rietumu sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas Ukrainas kara dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
