Satelītattēli liecina, ka Ķīnas jaunākā ar kodolenerģiju darbināmā uzbrukuma zemūdene nogrimusi būvniecības laikā, ceturtdien paziņoja augsta ranga ASV aizsardzības sektora amatpersona, uz kuru atsaucas "Associated Press" (AP).
Šīs klases zemūdenes nogrimšana ir trieciens Pekinai, kura mēģina izveidot lielāko floti pasaulē. Ķīna ir attīstījusi savu jūras floti milzīgā tempā, un ASV uzskata šīs Pekinas darbības par vienu no savām galvenajām nākotnes drošības problēmām.
Zemūdene, visticamāk, nogrima laikā no maija līdz jūnijam, kad satelītuzņēmumos bija redzami celtņi, kas būtu nepieciešami, lai to paceltu no upes dibena, sacīja amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma, lai sniegtu sīkāku informāciju par zemūdenes nogrimšanu.
Ķīnas vēstniecība Vašingtonā ceturtdien paziņoja, ka "nepārzina situāciju" un tai nav informācijas, ko sniegt. ASV amatpersona sacīja, ka "nav pārsteidzoši", ka Ķīnas flote incidentu mēģina slēpt. Zemūdenes pašreizējais statuss nav zināms.
Satelītattēli no "Planet Labs PBC", ko analizēja AP, parāda zemūdeni, kas pirms incidenta pietauvota Šuangliu kuģu būvētavā Jandzi upē. 15. jūnijā uzņemtajā attēlā šķietami redzams, ka zemūdene ir pilnībā vai daļēji iegremdēta tieši zem upes virsmas ar glābšanas aprīkojumu un celtņiem.
Joprojām nav skaidrs, vai zemūdenē ir bijusi kodoldegviela vai arī tas, vai tās reaktors darbojās incidenta laikā. Tomēr kopš tā laika šajā apgabalā nav ziņots par radiācijas izdalīšanos.
Saskaņā ar ASV militāro ziņojumu Ķīna pagājušajā gadā ekspluatēja sešas ar kodolenerģiju darbināmas ballistisko raķešu zemūdenes, sešas ar kodolenerģiju darbināmas uzbrukuma zemūdenes un 48 ar dīzeļdzinēju darbināmas uzbrukuma zemūdenes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
