Grupa Bundestāga deputātu apsver iespēju aizliegt labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD).
Vācijas Konstitucionālai tiesai ir pilnvaras lemt par kādas politiskās partijas aizliegšanu, ja tā apdraud valsts demokrātisko iekārtu un likuma varu.
Taču ar prasību Konstitucionālajā tiesā var vērsties vienīgi Bundestāga deputāti.
Jau vairākus mēnešus Vācijā vēršas plašumā publiskās debates, vai AfD būtu aizliedzama.
Kā vēsta laikraksts "Die Welt" un nedēļas žurnāls "Der Spiegel", šī jautājuma izvērtēšanā jau iesaistījušies vairāk nekā 37 Bundestāga deputāti, kas nepieciešami attiecīgas deklarācijas ierosināšanai.
Šie deputāti pārstāv gan valdošajā koalīcijā esošos sociāldemokrātus (SPD) un zaļos, gan opozīcijā esošos kristīgos demokrātus (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartiju - Kristīgi sociālo savienību, kā arī kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" (Kreisie).
Deklarācijas projektā iekļauta arī prasība pārtraukt AfD finansēšanu no valsts līdzekļiem.
Saskaņā ar aģentūras DPA rīcībā esošo informāciju, deputāti plāno deklarācijas projektu Bundestāga frakcijām iesniegt pēc 8. oktobra.
AfD pretiniekiem tiesā būs jāpierāda, ka partija aktīvi darbojas pret Vācijas demokrātisko konstitūciju.
Iepriekš aizliegumam tikušas pakļautas vairākas marginālas partijas, taču nekad šādas sankcijas nav vērstas pret partiju ar tik lielu vēlētāju atbalstu.
Septembrī AfD guva savu pirmo uzvaru reģionālajās vēlēšanās, izcīnot gandrīz trešdaļu balsu Tīringenē, bet Saksijas un Brandenburgas landtāgu vēlēšanās partija ierindojās otrajā vietā.
Sagaidāms, ka AfD ievērojamus panākumus varētu gūt arī nākamgad paredzētajās Bundestāga vēlēšanās.
Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) klasificējis AfD kā organizāciju, kas tiek turēta aizdomās par ekstrēmismu.
Tomēr ieceres kritiķi brīdina, ka prāva būs ilgstoša un ka tās iznākums nav paredzams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
