Otrdien, 1. oktobrī, konflikts Tuvajos Austrumos piedzīvoja jaunu eskalāciju – Irāna sarīkoja masīvu raķešu uzbrukumu Izraēlai. Šī uzbrukuma mirkļi fiksēti arī video.
Šis ir jau otrais Irānas tiešais raķešu uzbrukums Izraēlai šī gada laikā – pirmais notika 13. aprīlī, Irānai un tās sabiedrotajiem grupējumiem pret Izraēlu palaižot raķetes un dronus.
"Šovakar notikušais uzbrukums ir nopietns solis Irānas aktivitātēs, lai destabilizētu reģionu, un nopietna eskalācija, kas var izraisīt reģionālo karu," otrdien vakarā notiekošo portālam "Delfi" komentēja Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča. Vairāk par to var lasīt šeit.
Otrdienas vakara uzbrukums bijis lielāks par iepriekšējo. Saskaņā ar Izraēlas militāristu ziņoto, ir izdevies pārtvert lielāko daļu no pavisam 180 Irānas palaistajām raķetēm. Savukārt aprīļa uzbrukumā pret Izraēlu tika palaistas 110 ballistiskās un 30 spārnotās raķetes, liecina tolaik mediju ziņotais.
Par to, kā darbojas Izraēlas pretraķešu aizsardzības sistēma "Dzelzs kupols", var lasīt šeit.
Otrdienas uzbrukuma rezultātā gājis bojā kāds palestīnietis okupētajā Rietumkrastā (aģentūra AFP ziņo, ka viņu nogalinājusi krītoša atlūza), cietusi arī skola Izraēlas vidienē un restorāns Telavivā. Plašāka informācija par postījumiem trešdienas rītā vēl nav atklāta, bet BBC korespondents Jeruzalemē ziņoja, ka cietušas varētu būt arī dažas militārās bāzes.
Izraēlas mediķi ziņojuši par diviem viegli ievainotiem cilvēkiem.
Vienlaikus pagājušajā naktī Izraēla turpinājusi triecienus pa mērķiem Libānā, vēršoties pret Irānas atbalstīto grupējumu "Hezbollah".
Otrdien Telavivā noticis arī terorakts, kura laikā uzbrucēji nošāvuši vismaz septiņus cilvēkus, bet uzbrucēji neitralizēti, paziņoja policija.
Pati Irāna paziņoja, ka raķešu uzbrukums bijusi atbilde par viena no Irānas Revolucionārās gvardes komandiera un grupējuma "Hezbollah" līdera nogalināšanu Izraēlas triecienos Libānā 27. septembrī. Revolucionārā gvarde arī apgalvoja, ka 90% no raķetēm sasnieguši savus mērķus un ka pirmo reizi lietā liktas hiperskaņas raķetes. Mērķi esot bijuši Izraēlas militārās bāzes.
Irāna neatzīst Izraēlas tiesības pastāvēt un jau iepriekš ir draudējusi šo valsti iznīcināt. Irāna cīņā pret Izraēlu izmanto dažādus radikālos grupējumus, piemēram, Gazas joslas "Hamās" un Libānas "Hezbollah". Tomēr tieša veida Irānas uzbrukums Izraēlai pirmo notika aprīlī, kad notika pirmais raķešu un dronu uzbrukums.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pēc otrdienas uzbrukuma solīja, ka Irāna "samaksās". Premjers norāda, ka "Teherāna ir pieļāvusi lielu kļūdu".
"Mēs pieturēsimies pie mūsu ieviestā likuma: ja kāds mums uzbrūk – mēs uzbruksim viņiem," teica Netanjahu.
Runājot par pēdējiem svarīgajiem notikumiem, jāpiemin, ka otrdien Izraēla paziņoja, ka ir sākusi sauszemes operāciju Libānas dienvidos, par kuras iespējamību jau ilgi sprieda mediji un eksperti. Izraēla to raksturoja kā "ierobežotus, lokalizētus un mērķētus reidus pret "Hezbollah" mērķiem" Libānas dienvidos.
Izraēla operāciju Libānā skaidro ar nepieciešamību garantēt Izraēlas ziemeļu iedzīvotāju drošību. Kopš pagājušā gada 7. oktobrī "Hamās" veica asiņaino teroraktu Izraēlā un Izraēlas spēki sāka operāciju pret grupējumu Gazas joslā, Libānas "Hezbollah", atbalstot "Hamās", iesaistījās Izraēlas teritorijas raķešu apšaudēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
