Kārtējo reizi no Krievijas puses izskanējuši draudi, blefs un mēģinājums iebiedēt Rietumus, atturot tos no ukraiņu atbalstīšanas. Šādi vērtējumi izskanēja uzreiz pēc tam, kad Vladimirs Putins Krieviju un pasauli iepazīstināja ar jaunajiem atomieroču izmantošanas noteikumiem. Arī šoreiz nekas jauns – ja Kremļa signāli būtu piepildījušies, kodolsēnēm Ukrainā būtu vajadzējis parādīties jau sen un ne vienu reizi vien. Tomēr šķiet, ka pat mazākā iespēja, ka tas varētu notikt, joprojām ir atturošs faktors rietumvalstīs. Kāpēc?
Fakts, ka Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis, dodoties uz ASV iepazīstināt ar savu uzvaras plānu, no Baltā nama aizbrauca vīlies, ļoti iespējams, ir signāls, ka Kremļa taktika vismaz daļēji joprojām darbojas.
Lai gan Ukraina ir saņēmusi apliecinājumus, ka ASV atbalsta uzvaras centienus, un prezidents Džo Baidens ir apsolījis tuvākajos mēnešos atbalstīt ukraiņus ne tikai ar vārdiem, bet arī ar astoņu miljardu ASV dolāru militāro palīdzību, atļauja bez ierobežojumiem uzbrukt Krievijas teritorijā ar Rietumu ieročiem nav dota, vismaz ne publiski.
Visticamāk, mēs vēl ilgi neuzzināsim, vai tas ir saistīts ar pašu Zelenska kunga uzvaras plānu, kas uz Ukrainas sabiedrotajiem varētu nebūt atstājis lielu iespaidu, vai arī ar nevēlēšanos un bailēm saasināt situāciju ar Krieviju, kas joprojām draud ar kodolieročiem. Tikmēr situācija paliek nemainīga: Ukraina turpina pārkāpt visas Kremļa iespējamās sarkanās līnijas ar saviem līdzekļiem, kamēr Krievija velk jaunas un katru reizi – vai nu ar mājieniem, vai ļoti atklāti – draud, ka šoreiz noteikti pildīs savus draudus, taču to nedara. Cik ilgi tā var turpināties, un vai scenārijs, par kuru Krievija vēl nav pieņēmusi lēmumu, patiešām var tikt īstenots?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
