Britu raidsabiedrība BBC, ievērojot taupības pasākumus, nolēmusi slēgt gandrīz 30 gadus pastāvējušo ievērojamo analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas interviju raidījumu "HARDtalk".
"Šīs ir skumjas ziņas man personīgi, bet, kas daudz svarīgāk, man šķiet, ka šīs ir depresīvas ziņas BBC un visiem, kas tic neatkarīgai, nelokāmai, dziļi pētnieciskai žurnālistikai," platformā "X" sacīja ilggadējais programmas žurnālists Stīvens Sakurs. Raidsabiedrības plāni paredz šo kanāla sadaļu slēgt 2025. gada martā.
Raidījuma aizvēršana ir daļa no plašāka BBC plāna līdz 2026. gada martam samazināt darbinieku skaitu par 500, tādējādi, apvienojot to ar citiem taupības pasākumiem, ietaupot apmēram 840 miljonus eiro. BBC arī ieplānojusi Āzijas radio ziņu stacijas "BBC Asian Network" slēgšanu.
"HARDtalk" vēsturē tā žurnālisti veidojuši kritiskas intervijas ar neskaitāmiem pasaules valstu līderiem, uzņēmējiem, aktīvistiem, dažas no spilgtākajām bija ar Zimbabves prezidentu Robertu Mugabi, Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu, Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, ASV Pārstāvju palātas spīkeri Nensiju Pelosi. Saraksts gan ir krietni garāks, raidījumā arī vairākkārt viesojušies Latvijas politiķi, piemēram, esot premjera amatā, Valdis Dombrovskis un Krišjānis Kariņš, bet kā aizsardzības ministrs šogad tika intervēts Andris Sprūds.
Lielu Latvijas auditorijas uzmanību piesaistīja 2000. gada intervija ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Īpaši intervijas stils, kas daudziem tolaik likās pārlieku agresīvs.
Tolaik, 10 gadus pēc neatkarības atgūšanas, prezidente aizstāvēja Latvijā pieņemto Valsts valodas likumu, skaidrojot, ka tā prasības nav atriebība krieviem par pagātnes nodarījumiem, bet gan līdzeklis, kā atjaunot latviešu valodas lomu sabiedrībā.
Prezidente uzsvēra, ka tā ir normāla prasība – cittautiešiem zināt tās valsts valodu, kurā viņi dzīvo, un tā tas ir visā pasaulē. Piecdesmit gadus Latvijā tika realizēta rusifikācijas politika un latviešu valoda pazaudēja savu vietu sabiedrības dzīvē, tagad tā ir jāatjauno, tolaik sacīja Vīķe-Freiberga. Viņa pauda, ka Krievijas naidīgā politika pret Baltijas valstīm liecina par to, ka Krievija nav samierinājusies ar impērijas sabrukumu un savas ietekmes zaudēšanu. Intervijas atreferējumu latviešu valodā iespējams izlasīt šeit.
BBC pēdējā desmitgadē cietusi ievērojamus finansiālos zaudējumus. Tā jau vairākus gadus strādā pie digitalizācijas pasākumiem, cenšoties sekot līdzi mūsdienu auditorijas paradumu maiņai, kas vairs tik cieši nesaistās ar televīzijas un radio ierīču izmantošanu. Iepriekšējā, Konservatīvās partijas vadītā valdība 2022. gadā uz diviem gadiem iesaldēja BBC licences nodevas finansēšanas modeli, kas apvienojumā ar augošo inflāciju radīja jaunu triecienu BBC budžetam.
Kopš šī gada aprīļa Lielbritānijā mājsaimniecībām par televīzijas skatīšanos gan jāmaksā 169,5 mārciņas jeb apmēram 203 eiro gadā. Šāds nodoklis Lielbritānijā pastāv kopš 1946. gada, un tas jāmaksā tikai tiem iedzīvotājiem, kas vai nu patērē kādus televīzijas pakalpojumus, vai arī izmanto straumēšanas lietotni "BBC iPlayer".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
