Divdesmit valstu līderi nākamnedēļ tiksies Krievijā attīstības ekonomiku valstu grupas BRICS samtā, ar kuru Kremlis cer izaicināt Rietumvalstu globālo pārākumu.
Samits būs lielākais politiskais forums Krievijā kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pirms vairāk nekā diviem gadiem, Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam cenšoties parādīt, ka nav izdevušies Rietumvalstu mēģinājumi izolēt Maskavu.
Plānots, ka samitu 22.-24.oktobrī Kazaņā apmeklēs ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Krievija ir paziņojusi, ka uz samitu gaida arī Indijas premjerministru Narendru Modi.
Svētdien pirmo reizi divu ar pusi gadu laikā telefoniski sazinājās Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Putins.
Serbija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, taču ir atteikusies noteikt sankcijas Krievijai. Vienlaikus Serbija ir nosodījusi Ukrainas teritoriālās nedalāmības pārkāpšanu un Vučičs ir ierobežojis divpusējo saziņu ar Putinu.
"Es īpaši pateicos prezidentam Putinam par apliecinājum, ka Krievijā šajā ziemā piegādās Serbijai pietiekami daudz gāzes," Vučičs teica pēc sarunas sociālajos medijos izplatītā videoierakstā.
Krievija gaida oficiālu atbildi uz septembrī Putina nosūtīto ielūgumu Vučičam apmeklēt BRICS samitu Kazaņā.
"Ja es pateikšu, ka došos uz Kazaņu, tas liecinās par Serbijas ceļa uz Eiropu beigām. Ja teikšu ko citu, viņi apgalvos, ka esmu nodevi krievus," Vučičs teica šonedēļ, solot savu lēmumu paziņot pirmdien
Maskava sagaida, ka visas samita dalībvalstis pārstāvēs to līderi, izņemot Saūda Arābiju, kuras faktiskais valdnieks kroņprincis Mohammeds bin Salmans sūtīs savu ārlietu ministru.
Krievija BRICS, ko sākotnēji veidoja Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrikas Republika, padarījusi par savu ārpolitikas balstu.
Galvenie samita darba kārtības jautājumi ir Putina iecere izveidot BRICS vadītu maksājumu sistēmu, kas konkurētu ar starptautisko finanšu tīklu SWIFT, no kura Krievijas bankas tika atslēgtas 2022.gadā. Plānots runāt arī par konflikta Tuvajos Austrumos saasinājumu.
Kremlis šo samitu ir pasludinājis par diplomātisku triumfu, kas palīdzēs izveidot aliansi, kura spēs mest izaicinājumu Rietumu "hegemonijai". Maskava vēlas parādīt, ka tā ne tikai nav izolēta, bet tai ir arī partneri un sabiedrotie.
Amerikas Savienotās Valstis ir noraidījušas domu, ka BRICS varētu kļūt par "ģeopolitisku konkurentu", bet ir paudušas bažas par Maskavas diplomātiskā spēka paplašināšanu Ukrainas konflikta laikā.
Turpinot karu Ukrainā, Maskava ir nostiprinājusi attiecības ar Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju - trim Vašingtonas pretiniecēm.
Starptautiskās Krimināltiesas pērn izdota aizturēšanas ordera par nelikumīgu bērnu deportāciju no Ukrainas dēļ Putins atteicās no plāniem apmeklēt iepriekšējo samitu Dienvidāfrikas Republikā.
Rietumi uzskata, ka Krievija izmanto šo grupu, lai paplašinātu savu ietekmi un popularizētu savu versiju par iebrukumu Ukrainā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, šonedēļ iepazīstinot deputātus ar savu Ukrainas uzvaras plānu, brīdināja, ka citas valstis varētu justies iedrošinātas, ja Putins uzvarētu Ukrainas kaujas laukā.
"Ja Putins sasniegs savus trakos mērķus - ģeopolitiskos, militāros, ideoloģiskos un ekonomiskos -, tas radīs pārliecinošu iespaidu citās potenciālajās agresorvalstīs, jo īpaši Rietumos, Indijas un Klusā okeāna reģionā un Āfrikā, ka agresijas kari varētu būt izdevīgi arī viņiem," viņš teica.
2009.gadā četras dalībvalstis izveidoja organizāciju BRIC, kam pievienojušās vairākas citas jaunās tirgus ekonomikas valstis, piemēram, Dienvidāfrikas Republika, Ēģipte un Irāna.
Turcija, NATO dalībvalsts, kurai ir sarežģītas saites gan ar Maskavu, gan Rietumiem, septembra sākumā paziņoja, ka arī tā vēlas pievienoties blokam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
