Krievijai neizdodas gūt starptautisku atbalstu BRICS samitā, secina ISW  (1)

Kazaņas deklarācijā Krievijas sāktais karš Ukrainā pieminēts tikai vienu reizi, norāda analītiķi.

Deklarācijā teikts, ka visām parakstītājām valstīm jārīkojas saskaņā ar ANO Statūtu principiem, tai skaitā ievērojot valstu teritoriālo integritāti. BRICS valstis atzinīgi vērtē atbilstošus starpniecības priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt miermīlīgu kara risinājumu ar dialoga un diplomātijas palīdzību, teikts deklarācijā.

Kijiva uzsvērusi, ka "ANO Statūtu principi" ir galvenais veids, kā Ukraina var panākt mieru, un norādījusi uz Krievijas uzsāktā kara nelikumību, raugoties no starptautisko tiesību viedokļa.

Kā norādījusi Ukrainas Ārlietu ministrija, Kazaņas deklarācija liecina, ka Krievijai nav izdevies eksportēt uz BRICS samita valstīm savus uzskatus par pasaules kārtības un globālās drošības arhitektūras maiņu.

Ukrainas Ārlietu ministrija piebildusi, ka deklarācija arī parāda, ka BRICS valstis nav vienotas Ukrainas kara jautājumā, iespējams, tāpēc, ka daudzas no šīm valstīm atbalsta ANO Statūtu principus.

Arī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests uzskata, ka BRICS samits nenovedīs pie starptautiska apstiprinājuma alternatīvai starptautiskā regulējuma sistēmai, ko vēlas izveidot Krievija, un norāda, ka Indija, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Brazīlija un Dienvidāfrika iebilst pret to, ka BRICS kļūst par koalīciju, kas vērsta pret ASV.

BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā. Tās sākotnējiem locekļiem - Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai - pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.

Tajā pašā laikā BRICS šķeļ iekšējas pretrunas, ko izsauc, piemēram, Indijas un Ķīnas savstarpējās domstarpības.

Septembrī par nolūku pievienoties BRICS paziņoja arī Turcija, kas vienlaikus ir NATO dalībvalsts.

Krievijas parlamenta apakšpalātā Valsts domē likumdevēji ceturtdien vienbalsīgi atbalstījuši aizsardzības līgumu ar Ziemeļkoreju, kas paredz savstarpēju militāru palīdzību gadījumā, ja kādai no valstīm tiek uzbrukts.

Krievijā jau atrodas tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru, kas iziet militāro apmācību, bet viņu uzdevums vēl nav skaidrs. Rietumi bažījas, ka viņi var tikt nosūtīti karot uz Ukrainu.

Kremlis ir atteicies komentēt mediju ziņas par Ziemeļkorejas karavīru klātbūtni, norādot, ka līgumam ar Ziemeļkoreju ir skaidra nozīme un formulējums "nav jāprecizē".

Valsts domē līguma ratifikāciju atbalstīja 397 deputāti. Pret nebalsoja neviens. Tagad tas tiks nosūtīts apstiprināšanai parlamenta augšpalātā Federācijas padomē.

Ziemeļkorejas un Krievijas sadarbība pēdējo divu gadu laikā ir uzplaukusi. Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Krievijas diktators Vladimirs Putins jūnijā parakstīja vienošanos, kas paredz savstarpēju militāru palīdzību gadījumā, ja kādai no valstīm tiek uzbrukts. Phenjana ir piegādājusi ieročus Krievijai izmantošanai karā Ukrainā.

Dienvidkoreja, atsaucoties uz saviem izlūkdienestiem, prognozē, ka līdz decembrim no Ziemeļkorejas uz Krieviju tiks nosūtīti aptuveni 10 000 karavīru.