Venecuēlas demokrātisko spēku līdere Marija Korina Mačado un opozīcijas kandidāts jūlija prezidenta vēlēšanās Edmundo Gonsaless saņems 2024. gada Saharova balvu par domas brīvību, aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta (EP) Preses dienestā.
Saharova balva Mačado un Gonsalesam tiek piešķirta "par viņu drosmīgo cīņu, lai atjaunotu brīvību un demokrātiju Venecuēlā", sacīja EP priekšsēdētāja Roberta Metsola.
"Cenšoties panākt taisnīgu, brīvu un miermīlīgu varas nodošanu, viņi ir bezbailīgi aizstāvējuši vērtības, kas miljoniem venecuēliešu un EP ir tik dārgas - taisnīgumu, demokrātiju un tiesiskumu," pauda Metsola, uzsverot EP atbalstu Venecuēlas tautai, Mačado un Gonsalesam "viņu cīņā par demokrātisku valsts nākotni".
Mačado 2023. gadā "Vienotības demokrātiskās platformas" vārdā tika izvēlēta par Venecuēlas opozīcijas prezidenta amata kandidāti, taču vēlāk režīma kontrolētā Nacionālā vēlēšanu padome viņas kandidatūru diskvalificēja.
Viņas vietā par kandidātu kļuva Gonsaless, kurš nosodīja Venecuēlas valdības nespēju publicēt prezidenta vēlēšanu oficiālos rezultātus un apstrīdēja Nikolasa Maduro pasludināto uzvaru. Pēc tam, kad tika izdots Gonsalesa aresta orderis, viņš septembrī atstāja valsti.
19. septembrī pieņemtā rezolūcijā deputāti uzsvēra - starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas ir skaidri norādījušas, ka Venecuēlas prezidenta vēlēšanas nav atbildušas starptautiskajiem vēlēšanu integritātes standartiem. Viņi atzina Gonsalesu par leģitīmu un demokrātiski ievēlētu valsts prezidentu un Mačado par demokrātisko spēku līderi.
Parlaments nosodīja "vēlēšanu krāpniecību" un nopietnos, sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, kas vērsti pret demokrātisko opozīciju, Venecuēlas tautu un pilsonisko sabiedrību, skaidroja EP.
Saskaņā ar Venecuēlas valdības sniegto informāciju pēc vēlēšanām notikušajās demonstrācijās tika arestēti 2400 cilvēki, un nevalstiskās organizācijas ir ziņojušas par 24 cilvēku nāvi. Mačado joprojām slēpjas, bet Gonsaless aizbēdzis uz Spāniju, kas 7. septembrī viņam piešķīra politisko patvērumu.
Savā 2024. gada septembra rezolūcijā Parlaments aicināja ES paplašināt sankcijas pret Venecuēlas režīmu un ES globālo cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros piemērot mērķtiecīgas sankcijas pret Nikolasu Maduro un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem. Pirms vēlēšanām EP mudināja dalībvalstis saglabāt pret Maduro režīmu noteiktās sankcijas un kritizēja nekonstitucionālo lēmumu neļaut šī gada vēlēšanās kandidēt tādiem sabiedrībā zināmiem opozīcijas pārstāvjiem kā Mačado.
Saharova balvas par domas brīvību pasniegšanas ceremonija notiks 18. decembrī Strasbūrā, Parlamenta plenārsesijas laikā.
Saharova balvu par domas brīvību izveidoja 1988. gadā par godu Padomju Savienības fiziķim un politiskajam disidentam Andrejam Saharovam. EP to katru gadu piešķir, lai godinātu cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
