Krievijas asiņainais iebrukums Ukrainā tuvojas 1000 dienu atzīmei, okupantu spēki, nerēķinoties ar smagiem zaudējumiem, turpina pamazām sagrābt teritorijas Ukrainas austrumos, liekot uzdot jautājumus par Rietumu spēju un apņēmību atbalstīt Ukrainu tādā apmērā, lai tā uzvarētu. Līdzās militārajai un finanšu palīdzībai viens no instrumentiem Krievijas vājināšanai ir sankcijas, bet vai tās darbojas?
"Īsā atbilde ir – jā. Sankcijas darbojas," uzsver Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O’Salivans. Bet kopumā atbilde ir daudz komplicētāka un plašāka, tāpat kā sankciju iedarbība.
O’Salivans, kurš bija viens no viesiem drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference 2024", 18. oktobrī notikušā intervijā portālam "Delfi" pauž sapratni, kāpēc daļa cilvēku neredz tūlītēju sankciju ietekmi, kā varbūt to sākumā iztēlojās.
Sankcijas ir relatīvi lēni iedarbīgs instruments, kam ir nepieciešams laiks. Ikviens, kas vēro situāciju Krievijā, redz, ka ekonomika smagi cieš, viņš uzsver.
"Viņiem ir par aptuveni 400 miljardiem eiro mazāk, ko tērēt, sankciju dēļ, bet bez sankcijām šī nauda viņiem būtu. Viņiem ir ļoti augstas procentu likmes, ļoti augsta inflācija, milzīgs darbaspēka trūkums, un viņi kanibalizē ekonomiku no produktīvā sektora uz militāro, kas joprojām saglabā izaugsmes elementu valsts investīciju dēļ. Bet šī produkcija tiek iznīcināta karalaukā Ukrainā un nav liels ieguvums Krievijas ekonomikai," ieskicē O’Salivans.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
