Fukujama: neoliberālisms un identitāšu politika – augsne Trampa uzvarai; Ukrainas iespējas pasliktinās  (24)

Viņš šobrīd strādā Stendforda Universitātē, kur ir vecākais pētnieks Demokrātijas, attīstības un likuma varas centrā. 1989. gadā Fukujama ASV starptautiskās politikas žurnālā "The National Interest" publicēja eseju "Vēstures beigas?", kas kļuva par vienu no 20. gadsimta beigu ietekmīgākajiem tekstiem sociālo zinātņu jomā, vēlāk – 1992. gadā – viņš turpināja esejā iesākto domu, publicējot grāmatu "Vēstures beigas un pēdējais cilvēks". Šajos darbos viņš pasludināja, ka līdz ar komunistiskās sistēmas sabrukumu ir iestājies "vēstures gals".

"Delfi" piedāvā iepazīties ar dažiem jaunākajā esejā paustajiem secinājumiem un prognozēm. Ar visu darbu iespējams iepazīties šeit.

Kad Trampu ievēlēja 2016. gadā, bija viegli noticēt, ka tā ir anomālija. Viņš kandidēja pret vāju pretinieku – Hilariju Klintoni, kura nespēja viņu novērtēt gana nopietni. 2020. gadā, kad uzvarēja Džo Baidens, šķita, ka viss atgriezies ierastajās sliedēs, taču Trampa otrreizējā uzvara parāda, ka tieši Baidena sasniegums drīzāk vērtējams kā novirze, uzskata Fukujama. Pirms sava novērojuma pamatojuma viņš uzsver, ka amerikāņi bija gatavi balsot par Trampu pat labi zinot, kāds viņš ir un kā mēdz uzvesties.

"Klasiskais liberālisms ir doktrīna, kas būvēta uz vienlīdzības pamatiem, ko nodrošina un aizsargā likums, bet garantē konstitucionālā iekārta," raksta Fukujama. Viņš turpina, ka pēdējā pusgadsmita laikā šis pamatuzstādījums piedzīvojis divus smagus satricinājumus.

"Pirmais bija neoliberālisma nostiprināšanās — ekonomikas doktrīna, kas cēla debesīs tirgus saimniecību un samazināja valdību spēju aizsargāt tos, kurus skāra ekonomiskās pārmaiņas. Pasaule kopumā kļuva daudz bagātāka, savukārt strādnieku slāņi zaudēja darbu un iespējas. Vara novirzījās no vietām, kur notika sākotnējā industriālā revolūcija, uz Āziju un citām jaunattīstības pasaules daļām," esejā raksta Fukujama.

Otrs satricinājums, viņaprāt, bija identitātes politikas vai tā dēvētā "woke" liberālisma pieaugums, kurā progresīvās rūpes par strādājošajiem tika aizstātas ar mērķtiecīgām rūpēm par šaurāku marginalizētu grupu kopumu: rasu minoritātēm, imigrantiem, seksuālajām minoritātēm un tamlīdzīgiem, uzskaita politologs. "Valsts vara arvien vairāk tika izmantota nevis vienlīdzīga taisnīguma nodrošināšanai, bet gan orientēta uz konkrētu rezultātu sasniegšanu šo grupu labā," uzskata Fukujama.

"Šīs greizās liberālisma izpratnes pieaugums izraisīja būtiskas izmaiņas sociālā līmeņa spēka līdzsvarā. Strādājošie uzskatīja, ka kreisās partijas vairs neaizstāv viņu intereses un sāka balsot par labējām partijām. Tādējādi demokrāti zaudēja saikni ar vienkāršo strādājošo slāņu balsotājiem un kļuva par partiju, kurā dominē izglītoti, pilsētās dzīvojoši profesionāļi," skaidro politologs.

"Donalds Tramps ne tikai vēlas iegrožot neoliberālismu un "woke" liberālismu, bet ir liels drauds arī klasiskajam liberālismam," uzskata politologs. Viņaprāt, jaunā Trampa prezidentūra nelīdzināsies viņa pirmajam termiņam. "Patiesais jautājums šajā brīdī nav viņa nodomu bīstamība, bet gan viņa spējas īstenot to, ko viņš draud," turpina Fukujama.

Viņaprāt, daudzi vēlētāji vienkārši neuztver Trampa retoriku nopietni, savukārt meinstrīma republikāņi tic, ka ASV tiesiskuma mehānismi neļaus viņam darīt visu, kas ienāk prātā. "Tā ir kļūda: mums ļoti nopietni jāuztver viņa paziņojumi," brīdina Fukujama.

Arī starptautiskā politika un kārtība mainīsies, uzskata Fukujama. "Ukraina ir pārliecinoši lielākā zaudētāja, tās cīņa karā pret Krieviju sāka buksēt jau pirms vēlēšanām, un Tramps var piespiest Ukrainu pieņemt Krievijas nosacījumus, vienkārši aizturot ieroču piegādes."

Tramps ir arī draudējis izstāties no NATO: "Pat ja to neizdarīs, viņš var ievērojami vājināt alianses spēku. Eiropai nav sava čempiona, kas var ieņemt ASV līdera vietu blokā. Tāpēc Eiropas spējas nākotnē stāties pretī Krievijai un Ķīnai ir stipri apšaubāmas."

"Pirms vēlēšanām kritiķi, tostarp Kamala Harisa, sauca Trampu par fašistu. Tas bija maldīgi, jo viņš negrasījās ASV pārveidot par totalitāru valsti. Drīzāk būtu iespējama pakāpeniska liberālo institūciju noārdīšana, līdzīgi kā tas notika Ungārijā pēc Viktora Orbāna atgriešanās pie varas 2010. gadā," raksta Fukujama.

Jau vēstīts, notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās republikāņu kandidāts Donalds Tramps guvis uzvaru arī pēdējā no atlikušajiem svārstīgajiem štatiem Arizonā.

Pēc četras dienas ilgušās balsu skaitīšanas televīzijas kanāli CNN un NBC atzinuši, ka Tramps ieguvis arī Arizonai atvēlētās 11 elektoru balsis. Iepriekšējās vēlēšanās 2020. gadā Arizonā ar nelielu balsu pārsvaru uzvarēja pašreizējais prezidents Džo Baidens, kurš pārstāv demokrātus.

ASV prezidents netiek ievēlēts tieši, bet vēlētāji patiesībā izraugās 538 elektorus, kuri tad arī ievēlē nākamo Baltā nama saimnieku. Lai nokļūtu Baltajā namā, kandidātam jāiegūst elektoru kolēģijā absolūtais vairākums – vismaz 270 balsis.