Otrdien, 19. novembrī, ir sasniegta tieši 1000. diena, kopš Krievija sāka neprovocēto un noziedzīgo pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, pamatīgi mainot drošības situāciju Eiropā un kliedējot pēdējās ilūzijas, ka Maskava iederas Eiropas civilizēto valstu saimē.
2022. gada 24. februāris, kad Kremlis sāka realizēt savu plānu ar spēku pakļaut Ukrainu, bija skaļš modinātājzvans pasaulei, lai gan karš bija sācies jau pirms astoņiem gadiem, kad Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu un sāka militāras operācijas Donbasā, sagrābjot atsevišķas teritorijas.
Pilna mēroga iebrukums, ar raķešu apšaudēm, desantiem un garām okupantu tehnikas kolonnām pie Kijivas, nežēlīgā Mariupoles bombardēšana un šokējošie atklājumi pēc Bučas atbrīvošanas parādīja, ka demokrātiskajai pasaulei ar Krieviju vairs nevar būt pa ceļam.
Pēc sākotnējām militārām neveiksmēm trešajā kara gadā Krievija ir pielāgojusies situācijai un izmanto savu galveno trumpi – dzīvo masu un uguns jaudu –, lai ar lielu skaitlisko pārsvaru, ciešot milzīgus zaudējumus, tomēr metru pa metram grautu Ukrainas pilsētas un ciemus, pamazām virzoties uz priekšu. Tiesa, daudzi analītiķi apšauba šādas okupantu taktikas ilgtspējību.
Maskava, krietni iztērējot savas rezerves un militāros resursus, ir stiprinājusi sadarbību ar Teherānu un Phenjanu, kas ne tikai nodrošina Krieviju ar karam nepieciešamajiem ieročiem un munīciju, bet dod labumus, piemēram, tehnoloģiju un zināšanu jomā, Irānas un Ziemeļkorejas režīmiem. Līdz ar to, šai "ļaunuma asij" audzējot muskuļus, nestabilitāte un nedrošība paplašina savas ģeogrāfiskās robežas.
Pašlaik Rietumu pasaule un Ukraina ir izšķirošā brīdī – vai un kā izdosies apturēt noziedzīgo karu un atturēt agresorus no līdzīgām avantūrām nākotnē? Vai izdosies panākt Ukrainai un brīvajai pasaulei izdevīgu un godīgu mieru? Vai tomēr karš turpināsies "mūžību", frontes līnijai kļūstot par demarkācijas līniju starp dažādām pasaulēm? Pagaidām nav arī zināms, kā karu ietekmēs Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā.
Uz to atbildēs laiks, bet tikmēr Ukrainā katru dienu turpina mirt kara vīri un sievas, civiliedzīvotāji un bērni.
Galerijā simti foto, kuros dokumentēts Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā no tā pirmajām stundām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
