Krievija
Foto: Zuma Press/Scanpix/LETA

Krievija nespēs nedz ilgi turpināt karu, nedz to viegli pabeigt, prognozē ASV žurnāls "Foreign Policy", atsaucoties uz atklāto avotu izlūkinformācijas (OSINT) analītiķu datiem.

Naratīvs, ka Krievijai ir pietiekami resursi, lai uzvarētu karā pret Ukrainu, neatbilst patiesībai, norāda žurnāls.

Tomēr Krievija arī nespēs viegli izbeigt karu vairāku ekonomisku iemeslu dēļ. Krievijas militārā ekonomika virzās uz strupceļu, norāda izdevums.

Arvien acīmredzamākas kļūst pazīmes, ka oficiālie dati slēpj nopietnas ekonomiskās grūtības, ko izraisījis gan karš, gan sankcijas, teikts publikācijā. Kremlis nespēs pietiekami ātri palielināt ražošanu, lai aizstātu ieročus tādā tempā, kādā tie tiek zaudēti kaujas laukā"

Jau tagad aptuveni puse no visiem artilērijas šāviņiem, ko Krievija izmanto karā pret Ukrainu, nāk no Ziemeļkorejas krājumiem, norāda žurnāls.

Kādā brīdī 2025. gada otrajā pusē Krievija saskarsies ar nopietnu vairāku kategoriju ieroču trūkumu, teikts rakstā.

Nav zināms, kad Krievijai beigsies katrs ieroču veids, taču Kremlis maz ko var darīt, lai nepieļautu, ka šī diena pienāk, raksta žurnāls.

Krievija ne tikvien nespēs ilgi karot, bet tā arī nespēs viegli panākt mieru.

Kā norāda "Foreign Policy", Krievijas vadītāji saskaras ar neapskaužamu dilemmu kopumu, ko paši ir radījuši. Krievija nespēs turpināt karadarbību pēc 2025. gada beigām, kad sāks beigties svarīgākās ieroču sistēmas. Taču miera līguma noslēgšana rada citas problēmas.

Galu galā Kremlim būs jāizvēlas starp trim nepatīkamiem variantiem:

  • samazināt bruņotos spēkus un aizsardzības rūpniecību, kas izraisītu recesiju, bet tā, savukārt, varētu apdraudēt režīmu;

  • saglabāt augstus aizsardzības izdevumus un uzpūstu miera laika armiju, kas varētu nožņaugt Krievijas ekonomiku;

  • izmantot armiju, lai ar jaunu iekarojumu palīdzību iegūtu ekonomiskos resursus, kas nepieciešami tās uzturēšanai.

"Lai kā Krievija izbeigtu pašreizējo karu, valsts ekonomiskā realitāte pati par sevi radīs Eiropai jaunas nenoteiktības formas," teikts publikācijā.

"Tālredzīgiem politikas veidotājiem būtu jākoncentrējas uz šo nākotnes draudu mazināšanu," norāda "Foreign Policy".

Ukrainā aizdomās par spiegošanu aizturēts virsnieks

Ukrainā aizturēts armijas virsnieks, kas tiek apsūdzēts par informācijas nodošanu Krievijai par Ukrainas slepenām militārām operācijām, pavēstīja Ukrainas Drošības dienests (SBU).

Krievija pulkvežleitnantu savervējusi vēl pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma, bet spiegs aktivizēts tikai šā gada sākumā, lai nodotu aizsardzības spēku kaujas plānus par operācijām ienaidnieka aizmugurē, teikts paziņojumā.

Ukrainas īpašo operāciju spēku vienības komandierim par valsts nodevību draud mūža ieslodzījums.

"Agresoru visvairāk interesēja izlūkdati par Ukrainas specvienību veikto sabotāžu un izlūkošanas reidiem aiz frontes līnijas Zaporižjas un Hersonas apgabalos, Krimā," norādīja SBU.

Krievi plānoja izmantot "kurmja" sniegto informāciju, lai "likvidētu Ukrainas specvienības uz frontes līnijas vai aiz tās", teikts paziņojumā.

Kratīšanas gaitā konfiscēti "slepenas saziņas līdzekļi" - elektroniskās ierīces, pavēstīja izmeklētāji.

Ukraiņi notriekuši 25 no 29 krievu droniem

Ukraiņu karavīri notriekuši 25 no 29 droniem "Shahed", ko Krievija naktī uz piektdienu raidījusi uz Ukrainu, kā arī vienu no divām vadāmajām aviācijas raķetēm H-59/69, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Raķetes un droni raidīti no Melnās jūras akvatorijas un Krasnodaras novada Primorskoahtarskas.

Odesā nodarīti postījumi civilajai infrastruktūrai.

Vairums gaisa mērķu notriekti Odesas apgabalā.

Pretgaisa aizsardzības vienības strādājušas arī Mikolajivas, Kirovohradas un Ternopiļas apgabalos.

Trieciena rezultātā Odesā nodarīti postījumi ēkām automobiļiem, iedzīvotāju īpašumiem. Cietušajiem tiek sniegta palīdzība.

Pentagons: ASV sūtīs palīdzību Ukrainai katru nedēļu

ASV Aizsardzības ministrija katru nedēļu nosūtīs Ukrainai ieroču sūtījumus, lai laikus nodrošinātu atlikušo palīdzību, paziņoja Pentagona preses sekretāra vietniece Sabrina Singha.

"ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins nepieļaus, ka krājumi tiek izsmelti līdz kritiskajam līmenim. Tāpēc, turpinot papildināt mūsu pašu krājumus, jūs redzēsiet līdzekļu un ieroču plūsmu uz Ukrainu," sacīja Singha.

Viņa norādīja, ka iknedēļas piegādes ir paredzētas, lai paspētu piešķirt atlikušo ASV palīdzību Ukrainai 7,1 miljarda dolāru apmērā pirms ASV prezidenta Džo Baidena un viņa administrācijas pilnvaru beigām.

Jaunu ieroču sūtījumu turpināšana ir Baidena dotais solījums Ukrainai, norādīja Singha.

Attiecīgi Pentagons turpina pildīt šo solījumu, katru nedēļu nosūtot palīdzību, piebilda Pentagona pārstāve.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!