Ukrainas armijai ir tikai 50 amerikāņu taktiskās raķetes ATACMS, ko tā var izmantot, lai veiktu triecienus mērķiem dziļi Krievijas teritorijā, vēsta britu laikraksts "The Times".
"Lai gan Pentagons nav sniedzis nekādus skaitļus, tiek uzskatīts, ka Kijivas valdības rīcībā pašlaik ir tikai aptuveni 50 raķetes. Ukrainai ir samērā daudz HIMARS un MLRS raķešu iekārtu, lai tās palaistu," norāda izdevums.
Saskaņā ar Vašingtonas Kara pētījumu institūta (ISW) datiem ATAMCS raķetes ar 300 kilometru darbības rādiusu var apdraudēt aptuveni 245 Krievijas militāros objektus, sākot no gaisa spēku bāzēm līdz munīcijas noliktavām.
Tikmēr Pentagona preses pārstāve Sabrina Singha atteicās apstiprināt informāciju, ka ASV prezidents Džo Baidens ir atļāvis Ukrainai izmantot ASV raķetes, lai uzbruktu mērķiem dziļi Krievijas teritorijā.
Naktī uz otrdienu Ukrainas armija pirmo reizi veikusi triecienu Krievijas teritorijā ar raķetēm ATACMS, ziņoja izdevums "Forbes Ukraine" un citi mediji.
Ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ASV amatpersonu, vēstīja, ka Ukrainas karaspēks naktī uz otrdienu Krievijas teritorijai uzbrucis ar astoņām raķetēm ATACMS, un divas no šīm raķetēm krieviem izdevies pārtvert.
Trieciens veikts munīcijas piegādes vietai, teikusi amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
17.novembrī laikraksts "New York Times" ziņoja, ka Baidens pirmo reizi atļāvis Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes ATACMS, lai uzbruktu Krievijai.
Seula: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju
Ziemeļkoreja nosūtījusi Krievijai vēl vienu artilērijas un raķešu palaišanas iekārtu partiju, šādi atbalstot Maskavu tās karā pret Ukrainu, atsaucoties uz Dienvidkorejas izlūkdienesta informāciju, trešdien pavēstīja Dienvidkorejas parlamenta deputāts Li Sonuns.
Dienvidkorejas Nacionālais izlūkošanas dienests (NIS) "ir apstiprinājis, ka Ziemeļi nosūtījuši 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas", pēc NIS brīfinga sacīja parlamenta izlūkošanas komitejas loceklis Li.
Phenjana ir nosūtījusi arī papildu personālu jauno ieroču apkopei un remontam, jo tie nav daļa no Krievijas konvencionālā arsenāla, viņš piebilda, nesniedzot sīkāku informāciju.
Kā norāda Seulas izlūkdienests, daži no aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru, kas izvietoti Krievijas Kurskas apgabalā, ir iesaistījušies kaujās, sacīja Li.
"Viņi ir norīkoti Krievijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, piedalās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās. Tiek lēsts, ka daži no viņiem ir iesaistījušies kaujās," viņš sacīja.
NIS uzskata, ka ziemeļkorejiešu rindās ir upuri, norādīja Dienvidkorejas parlamenta deputāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
