Nikaragvas prezidents Daniels Ortega trešdien ierosināja konstitucionālo reformu, kas viņu un viņa sievu, pašreizējo viceprezidenti Rosario Muriljo oficiāli padarītu par Centrālamerikas valsts "līdzprezidentiem", raksta "Associated Press" (AP).
Lai gan šī iniciatīva jāapstiprina likumdevējiem, Ortegas partija kontrolē Kongresu un visas valdības institūcijas, tāpēc tā, visticamāk, tiks apstiprināta.
Priekšlikumā paredzēts arī pagarināt prezidenta pilnvaru termiņu uz sešiem gadiem no pieciem gadiem. Ortega trešdien nāca klajā ar vēl vienu likumprojektu, kas liegtu ikvienam īstenot sankcijas no ASV vai citām ārvalstu struktūrām Nikaragvas teritorijā.
Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāra birojs trešdien nosodīja ierosinātās konstitucionālās reformas. "Reformu dokuments ir neleģitīms gan pēc formas, gan satura, tas ir (..) diktatūras institucionalizācijas veids Centrālamerikas valstī un ir galīgs uzbrukums demokrātiskai likuma varai," teikts paziņojumā.
Priekšlikumi nākuši laikā, kad Ortegas valdība turpina represijas kopš masveida sociālajiem protestiem 2018. gadā, kurus valdība vardarbīgi apspieda. Nikaragvas valdība ir ieslodzījusi oponentus, reliģiskos līderus, žurnālistus un citus, pēc tam izraidījusi viņus, atņemot simtiem Nikaragvas pilsonību un īpašumu. Kopš 2018. gada valdība ir slēgusi vairāk nekā 5000 organizāciju, kas galvenokārt ir reliģiskas, un piespiedusi tūkstošiem pamest valsti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
