Kopš šā gada marta Krievija ir piegādājusi Ziemeļkorejai vairāk nekā miljonu barelu naftas, liecina satelītattēlu analīze, ko veica Apvienotajā Karalistē bāzētā bezpeļņas pētniecības grupa "Open Source Centre".
Nafta ir samaksa par ieročiem un karaspēku, ko Phenjana ir nosūtījusi Maskavai, lai veicinātu tās karu Ukrainā, britu raidsabiedrībai BBC sacīja vadošie eksperti un Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Deivids Lemijs.
Šie pārvedumi pārkāpj ANO sankcijas, kas aizliedz valstīm pārdot naftu Ziemeļkorejai, izņemot nelielos daudzumos, lai mēģinātu apslāpēt tās ekonomiku un neļautu tai turpmāk attīstīt kodolieročus.
Satelītattēlos redzams, ka vairāk nekā ducis dažādu Ziemeļkorejas naftas tankkuģu ieradušies naftas terminālī Krievijas Tālajos Austrumos kopumā 43 reizes pēdējo astoņu mēnešu laikā. Papildu attēli, kas uzņemti ar kuģiem jūrā, parāda, ka tankkuģi ierodas tukši un atstāj ostas gandrīz pilni.
Ziemeļkoreja ir vienīgā valsts pasaulē, kurai nav atļauts pirkt naftu brīvajā tirgū. Apvienoto Nāciju Organizācija ir ierobežojusi rafinētās naftas barelu skaitu, ko tā var saņemt, 500 000 barelu gadā, kas ir krietni mazāk par nepieciešamo daudzumu.
Pirmā naftas piegāde, ko "Open Source Centre" dokumentēja jaunajā ziņojumā, notika 2024. gada 7. martā, septiņus mēnešus pēc tam, kad pirmo reizi atklājās, ka Phenjana sūta Maskavai ieročus. Šie sūtījumi ir turpinājušies, abām valstīm turpinot sadarbību un Ziemeļkorejai nosūtot tūkstošiem karavīru, lai cīnītos okupantu pusē. Pēdējais no naftas sūtījumiem ir fiksēts 5. novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
