"Grūta dzīve Polijā" jeb ko par Eiropu Minska iestāsta baltkrieviem

Baltkrievijas propagandas pētīšanai ir pievērsusies neatkarīgā žurnālistiskā organizācija "Baltkrievijas izmeklējošais centrs" (BIC), kas pēdējo trīs gadu laikā ir identificējusi vairāk nekā 800 viltus ziņas – Baltkrievijas, un dažreiz Krievijas medijos.

Pētnieki secina, ka aizvadītā gada laikā viltus vēstījumu fokuss no tā, cik dārga ir dzīve Eiropā un kā ļaudis tur patiesībā atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā, vairāk novirzījies uz Polijas kritizēšanu un pret Baltkrievijai piemērotajām sankcijām.

Pētnieki no visām identificētajām viltus ziņām gadu ilgā periodā no 2023. gada augusta līdz 2024. gada augustam, atlasīja tās, kas veltītas Eiropai. No šīm aptuveni 100 ziņām, jeb trešdaļas no kopējā skaita, aprēķināts, ka 43% ziņu veltītas Polijai, 44% Krievijas iebrukumam Ukrainā, bet 10% sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. No šīm ziņām izkristalizēti trīs galvenie propagandas naratīvi.

"Dzīve Polijā ir grūta"

Katrā piektā viltus ziņa par Poliju bijusi veltīta apgalvojumiem, ka dzīves apstākļi Polijā ir sliktāki nekā Baltkrievijā gan baltkrieviem, gan kopumā. Jāpiebilst, ka par spīti vīzu režīmam, daudzi baltkrievi turpina doties uz Poliju strādāt, studēt vai iepirkties.

Piemēram, BIC datubāzē ir fiksēti viltus stāsti par to, ka baltkrievu ārsti Polijā var strādāt tikai par sanitāriem, vai, ka Polijas augstskolas sagatavo vājus speciālistus.

Tomēr visbiežāk atkārtots apgalvojums, ka baltkrieviem vairs nav intereses apmeklēt Poliju. Gluži pretēji – tagad poļi arvien vairāk vēloties apmeklēt Baltkrieviju.

BIC atzīmē, ka tūrisma stimulēšanas nolūkos Baltkrievija no 2022. gada ir atcēlusi vīzas Latvijas, Lietuvas un Polijas pilsoņiem. Tomēr 2023. gadā Baltkrieviju bez vīzām apmeklēja 43 000 poļu (0,1% iedzīvotāju), bet Poliju ar vīzām apmeklēja 1,5 mijoni baltkrievu (15% iedzīvotāju).

"Sankcijas kaitē pašai ES"

Pēc tam, kad pret Krieviju un Baltkrieviju tika vērstas sankcijas, Baltkrievijas mediji steidza ziņot, ka sankcijas patiesībā stimulēs Krievijas un Baltkrievijas ekonomikas, bet zaudētājas būs Eiropas Savienības (ES) valstis un ASV.

Tā pētnieki fiksējuši viltus ziņas, kurās apgalvots, ka Viļņā bankrotējis liels tirdzniecības centrs, jo baltkrievi pārstājuši doties uz turieni iepirkties.

Propagandisti ķērušies arī izmantot 2024. gada pirmajā pusē Eiropā notikušos zemnieku protestus, lai uzturētu savus stāstus. Piemēram, apgalvots, ka lauksaimniekiem grūtas dienas sākušās, jo ES pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apturējusi tirdzniecību ar Krieviju, kas Eiropas lauku produkcijai bijis svarīgs tirgus.

Te tomēr jāprecizē, ka ES lauksaimniecības produkcijai Krievijas tirgus ir slēgts jau desmit gadus, turklāt tieši Krievija 2014. gadā ieviesa šo preču embargo. Savukārt pēc diviem gadiem Krievijas ekonomisti secināja, ka ES pārtikas embargo nav būtiski kaitējis šīm valstīm.

"Vēstures pārrakstīšana"

Propagandā regulāri tiek uzturēti apgalvojumi, ka Polija vienmēr ir bijusi Baltkrievijas ienaidniece, bet Krievija – draugs. Dezinformatori ķērušies pat pie vēstures perioda pirms 1939. gada, kad daļa pašreizējās Baltkrievijas bija Polijas teritorijā – faktu pārbaudītāji konstatējuši septiņus viltus stāstus par šo laika posmu.

Piemēram, izskanēja apgalvojumi, ka poļi nav ļāvuši Baltkrievijas teritorijā dzīvojošiem bērniem mācīties skolās – šāda iespēja jaunajai paaudzei radusies tikai pēc šo teritoriju pievienošanas PSRS. Faktu pārbaudē gan konstatēts, ka pat pēc padomju statistikas datiem Rietumbaltkrievijā pirms sovjetizācijas pamatskolas apmeklējuši 80% bērnu.

Šāda tipa nepatiesi stāsti par vēsturi parasti biežāk parādās ap vēsturiskiem atceres datumiem. Piemēram, kad 17. septembrī Baltkrievijā atzīmē Tautas vienotības dienu. 1939, gadā šajā datumā PSRS uzbruka Polijai un anektēja tās teritorijas.

"Necilvēcīgie latvieši"

Par to, kādi ir Baltkrievijas pēdējā laika galvenie propagandas vēstījumi no Latvijas perspektīvas, skaidro Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Armands Astukevičs.

"Nemainīgu aktualitāti Baltkrievijas propagandas telpā saglabā migranti uz Baltkrievijas – Latvijas robežas, kur dominē vēstījumi par Latvijas veiktiem pāridarījumiem un necilvēcisko attieksmi. Šie vēstījumi ir pamatā vērsti uz pašu Baltkrievijas sabiedrību, cenšoties diskreditēt Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti," viņš ieskicē.

Tāpat dzīvi ir stāsti par Latvijā izplatīto "rusofobiju". "Tiek atstrādāti ziņu sižeti un "pārbēdzēju" stāsti, kuros tiek atspoguļots, kā Latvijas iedzīvotāji cenšas pamest Latviju un pārvākties uz dzīvi Baltkrievijā un Krievijā, tādējādi mēģinot attēlot Latviju kā neizdevušos un barbarisku valsti," pētnieks norāda uz līdzīgu propagandas virzienu, kāds novērots pret Poliju.

Svarīgu lomu propagandā ieņem arī NATO tematika, kas tiek atspoguļota divējādi - ar izteikti pretējiem vēstījumiem, uzsver pētnieks. No vienas puses, tiek noniecinātas Baltijas valstu aizsardzības spējas un ironizēts par NATO gatavību tās aizstāvēt. No otras puses, tiek izteikti draudi par Baltijas valstu un Polijas "militarizāciju", kas pieaugoši apdraud Baltkrievijas drošību, kā arī NATO mēģinājumiem destabilizēt Baltkrieviju un ar hibrīdām metodēm vērsties pret Lukašenko.

Astukevičs paredz, ka, tuvojoties nākamā gada janvārī izsludinātajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, aktīvāk tiks izplatīti vēstījumi ar mērķi demonizēt Baltkrievijas režīmam nedraudzīgās kaimiņvalstis un radīt mākslīgu apdraudējuma sajūtu, kuru spēj novērst tikai pats Lukašenko, tādējādi cenšoties konsolidēt ap sevi Baltkrievijas sabiedrību.