Brazīlijas policija ceturtdien oficiāli apsūdzējusi galēji labējo eksprezidentu Žairu Bolsonaru apvērsuma plānošanā, lai kopā ar sabiedrotajiem mainītu 2022. gada vēlēšanu iznākumu.
Policija norādīja, ka Bolsonaru sadarbojies ar noziedzīgas organizācijas locekļiem, mēģinot palikt pie varas pēc zaudējuma prezidenta vēlēšanās, kurās uzvarēja Luīss Ināsiu Lula da Silva.
Ģenerālprokuroram tagad ir jāizlemj, vai sekot policijas ieteikumam un izvirzīt apsūdzības Bolsonaru un vēl 36 aizdomās turamajiem.
Policijas izmeklēšanā, kas ilga gandrīz divus gadus, atklājās, ka aizdomās turētajiem bija skaidra struktūra un darba dalījums. Darbojās vairākas grupas, no kurām viena bija atbildīga par dezinformāciju un uzbrukumiem vēlēšanu sistēmai, bet vēl cita atbildēja par "armijas kūdīšanu uz apvērsumu".
Apsūdzēto vidū ir arī atvaļinātais ģenerālis un institucionālās drošības kabineta vadītājs Augusto Eleno, bijušais aizsardzības ministrs Braga Neto un bijušais slepenā dienesta vadītājs Aleksandrs Ramažems, paziņoja policija.
Viņi visi ir apsūdzēti mēģinājumā vardarbīgā ceļā gāzt demokrātisku konstitucionālu valsts iekārtu, valsts apvērsuma mēģinājumā un noziedzīgas organizācijas veidošanā.
Bolsonaru ir noraidījis viņam izvirzītās apsūdzības.
2023. gada 8. janvārī Bolsonaru atbalstītāji, kuri atteicās atzīt Lulas uzvaru vēlēšanās, iebruka Brazīlijas Kongresā, valdības ēkās un Augstākajā tiesā Braziljā.
Pret Bolsonaru sāktas arī vairākas citas izmeklēšanas. Policija apsūdz Bolsonaru naudas atmazgāšanā un citos noziegumos saistībā ar nedeklarētām rotaslietām, ko viņam, esot prezidenta amatā, dāvinājusi Saūda Arābija. Viņam draud arī apsūdzības par Covid-19 vakcinācijas dokumentu viltošanu sev, saviem ģimenes locekļiem un darbiniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!