Krievijas karaspēkam 24.novembrī izdevies šķērsot Oskilas upi Harkivas apgabalā un ieņemt Ukrainas spēku pozīcijas pretējā krastā, vēsta Ukrainas analītiskais projekts "DeepState".
Ja krievi tur izveidos placdarmu, tas varētu apdraudēt 20 kilometru attālumā esošās Kupjanskas aizsardzību.
"DeepState" analītiķi šo Krievijas armijas manevru dēvē par "diezgan negaidītu operāciju".
"Tā nav tikai ūdens šķēršļa pārvarēšana, lai uzņemtu foto, jo ienaidnieks ir ieņēma vienas mūsu brigādes pozīciju," teikts "DeepState" paziņojumā.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 733 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1480 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9435 tankus, 19 256 bruņutransportierus, 20 806 lielgabalus un mīnmetējus, 1254 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1004 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 552 bezpilota lidaparātus, 2765 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 30 042 automobiļus un autocisternas, kā arī 3683 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
"Bloomberg": Lielbritānija Ukrainai slepus piegādājusi jaunu "Storm Shadow" partiju
Lielbritānija Ukrainai piegādājusi jaunu tālās darbības rādiusa spārnoto raķešu "Storm Shadow" partiju, par to publiski neziņojot, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz saviem avotiem.
Piegāde notika pirms Lielbritānijas valdības lēmuma atcelt ierobežojumus šo ieroču izmantošanai Ukrainas bruņotajos spēkos, kā arī pirms līdzīga ASV lēmuma attiecībā uz tās tālās darbības rādiusa raķetēm, norāda "Bloomberg".
Saskaņā ar izdevuma avotu sniegto informāciju runa ir par "desmitiem spārnoto raķešu "Storm Shadow"".
Medija sarunbiedri atteikušies precizēt, kad tieši raķetes nonākušas Ukrainā, vai nosaukt precīzu skaitu, atsaucoties uz drošības apsvērumiem.
Jaunās raķešu "Storm Shadow" partijas nodošana bijusi pirmā reize, kad tas notiek premjerministra Kīra Stārmera pilnvaru laikā.
Viņš solījis turpināt atbalstīt Ukrainu karā pret Krievijas militāro agresiju.
"Piegādes, par kurām nav publiski paziņots, notika pirms dažām nedēļām, un tās tika pasūtītas pēc tam, kad Kijivai bija beigušās tālās darbības rādiusa raķetes," sacīja avoti.
Kā nule savā ziņojumā norādīja Vašingtonas Kara pētniecības institūts (ISW), triecieni ar Rietumos ražotām tālās darbības rādiusa raķetēm sekmēs to, ka Ukrainas armija var efektīvāk cīnīties modernā, daudzprofilu karā.
NATO un Ukraina runās par jaunās krievu raķetes triecienu
Ukrainas un NATO 32 dalībvalstu vēstnieki otrdien Briselē tiekas saistībā ar Krievijas pagājušajā nedēļā veikto eksperimentālās vidējā darbības rādiusa raķetes triecienu.
Krievija ceturtdien veica triecienu Ukrainas pilsētai Dņipro, un Krievijas diktators Vladimirs Putins apgalvoja, ka tas bijis jaunās raķetes "Orešņik" izmēģinājums.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo triecienu nosauca par "jaunāko Krievijas neprāta lēkmi" un aicināja atjaunināt pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai stātos pretī jaunajiem draudiem.
Kijiva norāda, ka cer gūt "konkrētus un nozīmīgus rezultātus" pēc NATO un Ukrainas padomes sanāksmes sasaukšanas.
Taču NATO diplomāti un amatpersonas izteikušās atturīgi par iespēju, ka otrdienas pēcpusdienā alianses galvenajā mītnē Briselē gaidāmajās apspriedēs tiks gūti kādi būtiski rezultāti.
Lielākais, kas tiek sagaidīts, ir NATO iepriekš paustā uzstājība, ka Maskavas veiktā jauno ieroču pielietošana "neatturēs NATO sabiedrotos no atbalsta Ukrainai".
Sanāksmē "būs iespēja apspriest pašreizējo drošības situāciju Ukrainā, un tajā videokonferences režīmā būs arī Ukrainas amatpersonu ziņojumi", sacīja NATO amatpersona.
Vienlaikus ir daudz neatbildētu jautājumu par to, kāds varētu būt jaunās ASV administrācijas kurss saistībā ar Krievijas pret Ukrainu izvērsto karu.
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps izteicis šaubas par Vašingtonas lielās militārās palīdzības saglabāšanu un solījis ātri panākt vienošanos par kara izbeigšanu.
"Es nevaru iedomāties, ka ASV interesēs ir ļaut Putinam no šīm iespējamajām sarunām iznākt kā uzvarētājam," pirmdien sacīja NATO augstākais komandieris Robs Bauers.
NATO un Ukraina 2023. gadā izveidoja kopīgu padomi, ļaujot Kijivai sasaukt sanāksmes ar aliansi, kad tā to uzskata par vajadzīgu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
