Pagājušajā nedēļā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu un bijušā aizsardzības ministra Joava Galanta arestam, tādējādi Netanjahu kļūstot par pirmo Rietumu parauga demokrātiskas valsts līderi, pret kuru SKT šādu dokumentu izsniegusi. Ko tas nozīmē praktiski – par to rakstā.
Vispirms, Izraēla pati nav SKT dalībvalsts un nepakļaujas tās jurisdikcijai, tāpēc Jeruzalemei pat teorētiski Netanjahu nevajadzētu aizturēt. Taču pienākums politiķi aizturēt ir visām 124 Romas statūtus parakstījušajām pasaules valstīm, ja meklētā persona nokļūst to teritorijā.
Tomēr arī tas ne vienmēr notiek. Pirmkārt, persona, kas var tikt aizturēta, visticamāk, nebrauks uz valsti, kurai tas būtu jādara. Tā Krievijas diktators Vladimirs Putins, kuru SKT vēlas arestēt par ukraiņu bērnu deportācijām, pērn nedevās uz Dienvidāfriku, jo nebija garantiju, ka šī SKT dalībvalsts viņu neaiztiks.
Cits piemērs – Mongolija. Putins septembrī viesojās šajā SKT dalībvalstī, taču
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
